Tūristu nodeva Eiropā: kā Itālijas pilsētas no viesiem pelna miljonus
Kamēr Lielbritānijā nakšņošanas nodoklis tūristiem vēl ir jaunums, kontinentālajā Eiropā šāda nodeva tiek iekasēta jau vairāk nekā gadsimtu. Itālijas lielākās pilsētas ar to 2024. gadā nopelnīja simtiem miljonu eiro.
Nakšņošanas nodoklis tūristiem Apvienotajā Karalistē vēl ir salīdzinoši neierasts, taču kontinentālajā Eiropā šāda maksa tiek iekasēta jau vairākas desmitgades. Parasti tūristi to maksā izbraukšanas dienā no viesnīcas vai īres mājokļa, un daudzi par papildu maksu uzzina tikai tad, kad tā jau pievienota rēķinam.
Vienu no pirmajām šāda veida nodevām 1842. gadā ieviesa Austrija, sākotnēji attiecinot to uz spa un veselības kūrortu apmeklētājiem. Vēlāk līdzīgas maksas parādījās arī Francijā, Itālijā, Vācijā un Šveicē — mērķis bija panākt, lai vietējie iedzīvotāji nesedz izmaksas, ko rada turīgi ceļotāji.
Itālijas mainīgā vēsture
Itālijā nodevas piemērošana vēsturiski vairākkārt mainījusies. Benito Musolīni fašistiskā režīma laikā to attiecināja uz jebkuru pilsētu vai ciematu, kas tika uzskatīts par tūrisma galamērķi. 1990. gadā, gatavojoties pasaules kausam futbolā, nodevu pilnībā atcēla, taču 2011. gadā to atkal ieviesa valsts mērogā — pirmā tā atgriešanos apstiprināja Roma.
Maksas apmērs atkarīgs no galamērķa un reizēm arī no viesnīcas kategorijas — parasti tā ir no 1 līdz 10 eiro par personu naktī, savukārt piecu zvaigžņu viesnīcu viesi Milānā maksā 12 eiro. Venēcijā kopš 2024. gada papildus pastāv arī ieejas maksa, taču tā attiecas tikai uz vienas dienas apmeklētājiem.
Ievērojami ieņēmumi
Nodeva ir kļuvusi par nozīmīgu ienākumu avotu populārākajiem Itālijas galamērķiem. Saskaņā ar finanšu ministrijas datu sistēmas Siope informāciju, 2024. gadā Roma no šīs nodevas ieguva 222,4 miljonus eiro, Milāna — 109,3 miljonus, Florence — 82,9 miljonus, bet Venēcija — 38,9 miljonus eiro.
Oficiāli šiem līdzekļiem jāsedz vietējo pakalpojumu vai pieminekļu uzturēšanas izmaksas pilsētās, kas cieš no pārtūrisma, taču praksē finansiāli ierobežotas pašvaldības naudu bieži novirza citām vajadzībām. Kā norādīja Romas viesnīcu asociācijas Federalberghi pārstāvis Džanluka De Gaetano, visas pašvaldības vēlas šo nodevu, jo tām nepieciešami līdzekļi. Viņš piebilda, ka tūristi maksājumu parasti pieņem, kaut arī nelabprāt, taču kļūst neapmierināti, ja par saņemtajiem pakalpojumiem redz neatbilstību samaksātajai cenai.
