Ugunsdzēsēji atklāj, kā smagos negadījumos glābj auto iesprostotus cilvēkus
VUGD Saldus daļas komandieris Jānis Vējš un kolēģi stāsta par darbu smagu autoavāriju vietās, kur ar hidrauliskiem instrumentiem tiek atbrīvoti automašīnās iesprostoti cilvēki. Raidījums “Sadursme 360” parāda, cik sarežģīts un atbildīgs ir šis process.
Raidījums “Sadursme 360” (360TV) parādījis, kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki rīkojas smagu autoavāriju vietās, kad cilvēki paliek iesprostoti bojātajā transportlīdzeklī. Materiāls tapis pēc smagas avārijas, kurā gāja bojā “Audi” pasažieris — tā atbrīvošanai no saplacinātās automašīnas bija nepieciešami ugunsdzēsēju hidrauliskie instrumenti.
VUGD Saldus daļas komandieris Jānis Vējš stāsta, ka glābšanas darbos svarīga ir ne vien tehniskā, bet arī morālā gatavība — cietušie bieži ir izmisumā un sāpēs, un glābējam vienlaikus jāspēj viņus nomierināt un ātri izlemt, kā rīkoties tālāk. Rīcības secība mainās atkarībā no gūtās traumas veida, piemēram, ja ir aizdomas par muguras vai galvas savainojumu.
Bez fiziskās atbrīvošanas no automašīnas ugunsdzēsējiem bieži jāuzņemas arī neatliekamās medicīniskās palīdzības elementi — ja avārijas vieta mediķiem nav ērti pieejama, tieši glābēji ar mediķu norādījumiem ievada cietušajiem atsāpinošos līdzekļus, jo ir attiecīgi apmācīti.
Modernāki instrumenti
Glābšanas darbos izmanto hidrauliskās šķēres un atspiedējus — darbarīkus, kas ar šķidruma spiedienu rada lielu spēku automašīnas korpusa sadalīšanai. Kā stāsta ugunsdzēsējs glābējs, kaprālis Andris Celmiņš, mūsdienu akumulatoru instrumenti ir daudz ērtāki un efektīvāki nekā agrāk izmantotais aprīkojums. Papildus sagriešanai instrumentus izmanto arī automašīnas pacelšanai un stabilizēšanai, piemēram, novietojot to zem transportlīdzekļa vai izmantojot atspiedēju, ja mašīna atrodas grāvī un draud slīdēt.
Pēc glābēju pieredzes visbiežāk smagajās avārijās cilvēkiem tiek iesprostotas kājas, lai gan katrs negadījums ir atšķirīgs un prasa individuālu pieeju.
