Ukrainas triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām saasina degvielas krīzi Krievijā
Ukrainas uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām ir izraisījuši jaunu degvielas krīzi Krievijā, kas skar vismaz 30 reģionus, tostarp Maskavu. Eksperti brīdina, ka problēma var padziļināties un ietekmēt gan ekonomiku, gan Kremļa spēju turpināt karu.

Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir izraisījuši jaunu degvielas trūkuma vilni, kas pēc Reuters ziņām skāris vismaz 30 Krievijas reģionus. Atšķirībā no iepriekšējās krīzes, kas ilga no maija beigām līdz jūlija vidum, šoreiz īpaši smagi skarta Maskava un tās apkārtne. Degvielas uzpildes staciju tīkli Gazprom Neft un Tatneft jau ierobežojuši degvielas tirdzniecību galvaspilsētā.
Krievijas neatkarīgā mediju portāla 7x7 galvenais redaktors Oļegs Grigorenko norāda, ka situācija skar taksometru un kurjeru pakalpojumus, kā arī būvniecības nozari, kuru piegādes ķēdes lielā mērā ir atkarīgas no degvielas. Krievijas dienvidos, Krasnodaras reģionā, iedzīvotājiem nākas stundām gaidīt rindā pie degvielas uzpildes stacijām, bet varas iestādes to skaidro ar pieprasījuma pieaugumu brīvdienu sezonā. Sočos vietējie iedzīvotāji ziņo par neparasti klusu vasaras sezonu degvielas trūkuma dēļ.
Zemas kvalitātes degviela bojā motorus
Krievijas parlamenta enerģētikas komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Ananskihs pauda cerību, ka situācija normalizēsies dažu nedēļu laikā. Taču no Krievijas izceļojušais ekonomists Nikolajs Koržeņevskis to apšauba, norādot uz pasliktinājušos degvielas kvalitāti — automašīnu dzinēji tiek bojāti no piemaisījumiem degvielā, bet remontdarbnīcās gaidīšanas rindas Maskavā ilgst mēnešiem. Pēc viņa datiem, Krievijas naftas ieguve kopš 2019. gada sarukusi no 11,5 miljoniem līdz mazāk nekā 9 miljoniem barelu dienā, un tālāka krituma gadījumā varētu iestāties plaša ekonomiska krīze.
Importa cerības neīstenojamas
Krievijas žurnālists Vjačeslavs Širjajevs uzsver, ka valsts izolācijas apstākļos nav iespējams nodrošināt aptuveni 200 000 tonnu degvielas dienā, kas nepieciešamas no ārvalstīm, piemēram, Indijas vai Ķīnas. Ekonomists Igors Lipsics norāda, ka bojātās pārstrādes rūpnīcas nevar ātri atjaunot, un tās joprojām ir pakļautas turpmākiem uzbrukumiem, tāpēc iestādes jau ievieš degvielas patēriņa ierobežojumus, priekšroku dodot komunālajiem dienestiem un drošības spēkiem, kas raisa iedzīvotāju neapmierinātību.
Širjajevs uzskata, ka pastiprināti Ukrainas triecieni ar Rietumu atbalstu varētu radīt haosu Krievijas iekšienē un dažu nedēļu laikā tuvināt kara beigas, jo degvielas trūkums var apstādināt dzelzceļa satiksmi, rūpnīcas un lauksaimniecību, tādējādi apdraudot Vladimira Putina spēju īstenot savus lēmumus.


