Ukrainas uzbrukums Wildberries noliktavām izraisa diskusijas par likumību un kara noziegumiem

Uzbrukums un tā sekas

19. jūlijā naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka Wildberries noliktavu kompleksiem Elektrostaļā (Maskavas apgabalā) un Kotovskā (Tambovas apgabalā). Uzbrukumā gāja bojā astoņi cilvēki, desmitiem tika ievainoti. Provizoriskie aprēķini liecina, ka pārdevēju zaudējumi pārsniedz 150 miljardus rubļu.

Diskusijas par likumību

Tūlīt pēc uzbrukuma izcēlās debates par tā juridisko statusu. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pēc panta par terorismu (205. pants), nevis par aizliegtu kara metožu izmantošanu (356. pants).

Novaya Gazeta Europe galvenais redaktors Kirils Martynovs nosauca Wildberries loģistikas centrus par “leģitīmu mērķi” Ukrainas militārajiem spēkiem. Savukārt Conflict Intelligence Team līdzdibinātājs Ruslans Levijevs šādus triecienus uzskata par kara noziegumu, līdzīgi kā Krievijas uzbrukumi Ukrainai.

Salīdzinājums ar Krievijas uzbrukumiem Nova Poshta

Šīs diskusijas ir saistītas ar Krievijas regulārajiem uzbrukumiem Ukrainas loģistikas operatora Nova Poshta termināļiem. Financial Times žurnālists Kristofers Millers, atsaucoties uz augsta ranga Ukrainas amatpersonu, norādīja, ka uzbrukums Wildberries bija atbilde uz triecieniem Ukrainas uzņēmuma objektiem.

Pēc Nova Poshta datiem, līdz 2026. gada sākumam Krievijas spēki bija bojājuši vai iznīcinājuši vairāk nekā 400 tās filiāles un termināļus. 15. jūnijā trīs ballistiskās raķetes trāpīja Nova Poshta lielākajam šķirošanas centram Kijevā. 19. jūlijā – dienu pēc uzbrukuma Wildberries – tika iznīcināts terminālis Harkivā. Harkivas apgabala prokuratūra pēdējo uzbrukumu kvalificēja kā kara noziegumu, ierosinot lietu pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 438. panta.

Starptautisko tiesību vērtējums

Ženēvas konvenciju 1977. gada Papildprotokols aizliedz uzbrukumus civilajiem objektiem. Militārie mērķi ir tie objekti, kas pēc savas būtības, atrašanās vietas, nolūka vai izmantošanas sniedz efektīvu ieguldījumu militārās darbībās un kuru iznīcināšana sniedz konkrētu militāru priekšrocību.

Kāds jurists, kurš vēlējās palikt anonīms, Meduzai sacīja, ka Wildberries noliktavas, visticamāk, neatbilst militārā mērķa kritērijiem. Iespējamā divējāda lietojuma preču pārdošana pati par sevi nav pietiekama. Nepieciešama skaidra informācija, ka preces tiks izmantotas militāriem mērķiem, un uzbrukumam ir jāsniedz konkrēta militāra priekšrocība.

Pat ja Krievijas Aizsardzības ministrija izmantotu Wildberries ieroču piegādēm, joprojām spēkā būtu proporcionalitātes princips. Ja ieroči veido tikai nelielu daļu no glabātajām precēm, uzbrukums var būt pārmērīgs un pārkāpt starptautiskās humanitārās tiesības.

Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcija

STK varētu izmeklēt uzbrukumus Krievijas teritorijā tikai tad, ja Krievija būtu ratificējusi Romas statūtu, taču tā nav. Tomēr jau 2024. gadā STK izdeva aresta orderus četriem Krievijas militārpersoniem par uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, apsūdzot viņus tieši par tīšu uzbrukumu civilajiem objektiem.

Ukraina Romas statūtu parakstīja 2024. gadā ar nosacījumu, ka STK jurisdikcija pār Ukrainas militārpersonām stāsies spēkā tikai 2031. gadā. Tādējādi STK, visticamāk, neizmeklēs Wildberries uzbrukumu, bet varētu izmeklēt Krievijas uzbrukumus Nova Poshta.