Ukraiņu māksliniece raksta par dusmām kā radošu spēku kara laikā
Guardian žurnāliste Šarlote Higinsa apraksta, kā ukraiņu māksliniekiem un rakstniekiem dusmas kara laikā kļuvušas par radošu spēku un pretošanās izpausmi. Rakstā salīdzinātas Verdi Rekviēma izrādes Ļvivā un Londonā ar Homēra eposu tēmu par dusmām.
Guardian kultūras žurnāliste Šarlote Higinsa savā esejā apraksta pieredzi, klausoties Verdi Rekviēmu divās reizēs — Ļvivā pagājušā gada pavasarī un pagājušajā mēnesī Londonas Sv. Pāvila katedrālē, kur to izpildīja Ukrainas Brīvības orķestris. Abās reizēs viņu īpaši skāra Rekviēma daļa "Dies irae" ("Dusmu diena"), kas, pēc autores domām, atspoguļo ukraiņu tautas dziļās dusmas par karu.
Dusmas kā valodas resurss
Rakstā citēts rakstnieks Oleksandrs Mihedus, kurš dienot bruņotajos spēkos, sarakstījis bērniem paredzētu kara alfabēta grāmatu, kurā burts "L" apzīmē vārdu "lyut" (dusmas). Viņš to raksturo kā apvienojumu no vēlmes aizstāvēt savu zemi, naida pret ienaidnieku un mīlestības pret savu tautu. Mihedus stāsta, ka tieši šīs dusmas devušas viņam spēku uzrakstīt grāmatu "The Language of War" par kara pirmo gadu.
Autore savu pārdomu ietvaros salīdzina ukraiņu dusmas ar Homēra "Iliādā" attēloto Ahileja dusmu, kas kalpo kā dzejoļa dzinējspēks. Pieminēta arī dzejniece Irina Šuvalova, kuras dzejolis "Februāris" veltīts 2022. gada pilna mēroga iebrukumam un tā izraisītajām jūtām.
Dusmas šodien
Raksta noslēgumā Higinsa atzīmē, ka 2026. gadā daudzu viņas ukraiņu draugu dusmas ir izdegušas, atstājot vietā nogurumu un tukšumu. Žurnāliste Katerina Jakovlenko atzīst, ka jūtas gatava jebkuram pavērsienam, tostarp kodolkaram. Savukārt Saša Dovžika, Ukrainas dokumentācijas institūta Index vadītāja, stāsta, ka viņai pietrūkst pašu dusmu — tās deva spēku rakstīt jauno grāmatu "Apocalypse Baroque: Tales from Ukraine at War".
