Uzbekistāna investoru priekšlikumus pārvērš ekonomisko reformu ceļvedī
Uzbekistānas valdība plāno izstrādāt oficiālu ceļvedi, balstoties uz 120 ārvalstu investoru ieteikumiem, kas iesniegti Taškentas starptautiskajā investīciju forumā.
Uzbekistāna gatavojas formalizēt 120 ārvalstu investoru priekšlikumus par ekonomikas reformām, pārvēršot tos valdības ceļvedī. Šīs diskusijas notika noslēdzoties Taškentas Starptautiskajam investīciju forumam, kurā piedalījās starptautiskie investori, attīstības bankas un finanšu institūcijas.
Prezidents Šavkats Mirzijojevs norādījis, ka investoru ieteikumi jau ietekmējuši nodokļu likumdošanu, finanšu regulējumu un pārskatu sniegšanas prasības starptautiskajiem uzņēmumiem. Viņš uzsvēris, ka šie priekšlikumi tiek pārvērsti reālā valdības politikā.
Ārvalstu investoru padome, kas pērn apvienoja 54 uzņēmumus, šogad paplašinājusies līdz 85 dalībniekiem, pārstāvot 23 tautsaimniecības nozares. Padomes izpildkomitejā darbojas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Āzijas Attīstības banka un Starptautiskā Finanšu korporācija.
Starp apspriestajām reformām ir plāni izveidot Taškentas Starptautisko finanšu centru un pieņemt konstitucionālu likumu tā darbībai. Uzbekistāna arī sākusi pievienošanās procesu ESAO deklarācijai par starptautiskajām investīcijām un daudznacionālajiem uzņēmumiem. Šis solis paredzēts, lai tuvinātu valsts investīciju vidi starptautiskajiem standartiem.
Tikšanās laikā ar ERAB prezidenti Odilu Reno-Baso puses izvērtēja sadarbības portfeli vairāk nekā 7 miljardu dolāru vērtībā, kas padara Uzbekistānu par bankas lielāko partneri Centrālāzijā. Tika parakstīti jauni līgumi par ilgtspējīgu transportu, dzelzceļa digitalizāciju, uzņēmējdarbību, mājokļu finansēšanu un jaunuzņēmumu ekosistēmas atbalstu.
Prezidents Mirzijojevs tikās arī ar Jaunās attīstības bankas prezidenti Dilmā Rusefu, pārrunājot turpmāko sadarbību enerģētikā, ūdenssaimniecībā, transporta infrastruktūrā un privātā sektora attīstībā. Banka paudusi interesi atbalstīt videi draudzīgus projektus un reģionālos transporta koridorus.
Investori norādījuši uz progresu ekonomiskajās reformās, tomēr tiesiskā noteiktība joprojām ir aktuāls jautājums. Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Centrālāzijai Eduards Stiprais atzīmējis, ka starptautiskie uzņēmumi joprojām pauž bažas par regulatīvo prognozējamību un tiesiskā regulējuma stabilitāti. Viņš uzsvēris, ka biežās izmaiņas likumdošanā ir galvenais sūdzību avots, un neatkarīgu tiesu nozīmi investīciju aizsardzībā.
Londonas fondu biržas izpilddirektore Džūlija Hodžeta norādījusi, ka starptautiskie investori vērtē jaunos tirgus caur ekonomiskās stabilitātes, regulatīvās konsekvences un tiesiskās aizsardzības prizmu. Viņa uzsvērusi, ka Uzbekistānas reformu programma un nesenā tirgus attīstība ir stiprinājusi investoru uzticību, un starptautiskie investori arvien vairāk pievērš uzmanību Centrālāzijai kā reģionam ar ievērojamu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.
Viena no investoru ieteikumos izceltajām nozarēm ir mākslīgais intelekts. Benedikts Makon-Kūnijs norādījis, ka valstīm, kas vēlas gūt labumu no MI ekonomikas, jākoncentrējas ne tikai uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, bet arī uz infrastruktūras izveidi, lai tās atbalstītu. Viņš uzsvēris, ka uzņēmumiem dati ir konkurētspējas aktīvs, bet valstīm – stratēģisks resurss.
