Uzbekistāna vēršas pēc Londonas Sitijas pieredzes jaunajam finanšu centram
Uzbekistāna plāno ciešāku sadarbību ar Londonas Sitiju, veidojot Taškentas Starptautisko finanšu centru, kas iekšēji darbosies pēc angļu common law principiem. Mērķis ir piesaistīt ārvalstu investīcijas un stiprināt uzticamību starptautiskajā biznesā.
Uzbekistāna vēlas veidot tiešas saites starp jaunizveidoto Taškentas Starptautisko finanšu centru un Londonas Sitiju, ieviešot īpašu tiesisko režīmu, kas balstīts angļu common law principos ārvalstu investīciju piesaistei. To pirmajā Centrālāzijas–Apvienotās Karalistes domnīcu forumā Taškentā pastāstīja Centrālāzijas Starptautiskā institūta direktors Javlons Vahabovs, uzsverot, ka Lielbritānija varētu piedāvāt savu investīciju pieredzi un angļu tiesības, un ka centrs meklē sadarbību tieši ar Londonas Sitiju.
Angļu tiesības Taškentā
Taškentas Starptautiskais finanšu centrs tika izveidots ar prezidenta dekrētu martā un darbosies pēc atsevišķa tiesiskā regulējuma, izmantojot angļu common law principus komercdarbībai centra ietvaros, kā arī neatkarīgu starptautisku komerctiesu un šķīrējtiesas mehānismus. Šī sistēma neaizstās Uzbekistānas plašāko civiltiesību sistēmu, taču uzņēmumiem, kas darbojas caur centru, būs pieejami starptautiskajā biznesā plaši izmantoti tiesiskie noteikumi un strīdu risināšanas mehānismi. 10. septembrī prezidents Šavkats Mirzijojevs apstiprināja organizatoriskos pasākumus centra darbības uzsākšanai.
Maijā Uzbekistānas Nacionālais investīciju fonds, ko pārvalda Franklin Templeton, kļuva par pirmo Uzbekistānas fondu, kas debitēja starptautiskā biržā Londonā. Tiek gatavotas arī citu valstij piesaistītu uzņēmumu iespējamās starptautiskās listinga procedūras, jo Uzbekistāna cenšas piesaistīt privāto kapitālu, vienlaikus ieviešot stingrākus finanšu pārskatu un korporatīvās pārvaldības standartus.
No politiskā dialoga uz privāto kapitālu
Februārī Londonā notika pirmā CA5+UK ārlietu ministru tikšanās, izveidojot jaunu platformu reģionālajai sadarbībai. Diskusijās par investīcijām dalībnieki uzsvēra nosacījumus, kas nepieciešami, lai politisko interesi pārvērstu investīcijās derīgos projektos, tostarp iespējamo sadarbību kritisko minerālu, lauksaimniecības, izglītības, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomās. Tika minēti arī tādi jautājumi kā juridiskā noteiktība, investoru tiesību aizsardzība, izpētes prasības, cīņa pret naudas atmazgāšanu un sankciju ievērošana.
Apspriesti arī konkrētāki sadarbības piemēri — partnerības ar Lielbritānijas universitātēm, apmācības ģeologiem un inženieriem, kā arī iespējamā minerālu pārstrādes sadarbība. Tomēr eksperti norādīja, ka Rietumu privātie uzņēmumi, atšķirībā no valsts kontrolētiem uzņēmumiem citviet, nevar tikt tieši mobilizēti politisku lēmumu īstenošanai, kas apgrūtina politisko vienošanos automātisku pārvēršanu reālās investīcijās.
