Vācija apstiprina likumprojektu, kas paplašina izlūkdienestu pilnvaras

Vācijas valdība trešdien apstiprināja plašu likumprojektu, kas atceļ daudzus pēckara periodā noteiktos ierobežojumus valsts izlūkdienestiem. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints reformu nodēvēja par "vēsturisku" un teica, ka tā izlūkdienestus pārveidos par "īstiem slepenajiem dienestiem", ļaujot tiem konkurēt ar sabiedroto un pretinieku aģentūrām.

Likumprojekts tapis pēc diviem drošības incidentiem. Jūlija beigās Berlīnes Pride parādē vācu izcelsmes islāmists ar automašīnu uzbruka pūlim, bet pagājušajā nedēļā netālu no Leipcigas lidostas atrasta ar sprāgstvielām lādēta drona pie Ukrainas kravas lidmašīnas.

Par reformu atbildīgā Merca vadītā koalīcijas valdība ir zem spiediena parādīt spēju modernizēties, vienlaikus saglabājot Vācijas Pamatlikumā noteiktās tiesības.

Jaunas pilnvaras

Ārējās izlūkošanas dienests (BND), kas šogad svin 70 gadu jubileju, iegūs plašākas iespējas vērsties pret tādiem valsts aktoriem kā Krievija un Ķīna, izmantojot arī mākslīgo intelektu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Vācijas iestādes vēro pieaugošu apdraudējuma līmeni no Maskavai piesaistītiem aģentiem, kas saistīti ar sabotāžu un kiberuzbrukumiem.

Jaunais likums pieļaus tā dēvētos "hack-back" kiberuzbrukumus — datu manipulāciju vai dzēšanu, kā arī ieroču būves instrukciju maiņu. Aģentiem ārvalstīs joprojām būs aizliegts lietot spēku, taču biežāk atļauts nēsāt ieročus pašaizsardzībai. Tiks vājināti arī datu aizsardzības noteikumi, ļaujot ilgāk vākt un analizēt informāciju.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Kritiķi, tostarp datu aizsardzības komisāre Luīza Špehta-Rīmenšneidere un Zaļo partijas pārstāvis Konstantīns fon Nots, brīdina par varas pārsniegšanu un iespējamiem tiesu izaicinājumiem.