Vācijā karstuma dēļ šogad miruši vismaz 12 500 cilvēku
Saskaņā ar Roberta Koha institūta datiem, līdz augusta sākumam Vācijā no karstuma priekšlaicīgi miruši vismaz 12 500 cilvēku — tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
Vācijā šogad karstuma izraisīto priekšlaicīgo nāves gadījumu skaits sasniedzis vismaz 12 500, liecina Roberta Koha institūta (RKI) jaunākais nedēļas ziņojums. Pētnieki norāda, ka šī aplēse ir konservatīva, proti, patiesais skaits, visticamāk, ir lielāks. Tas ir rekordaugsts rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
Iepriekšējie maksimumi fiksēti 2018. gadā, kad no karstuma miruši aptuveni 9400 cilvēku, un 2019. gadā, kad upuru skaits bijis ap 7700.
Visvairāk skartie reģioni un vecuma grupas
Statistika liecina, ka ekstremālais karstums vissmagāk skāris Sāras un Reinzemes-Pfalcas federālās zemes iedzīvotājus — tur uz 100 000 iedzīvotāju miruši attiecīgi 43,4 un 38,7 cilvēki. Vidēji valstī šis rādītājs ir 15 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Sadalījumā pēc vecuma visbiežāk upuri bijuši cilvēki vecumā no 85 gadiem — aptuveni 6300 gadījumu. Vēl vairāk nekā 3100 mirušo bijuši vecumā no 75 līdz 84 gadiem.
Jauns karstuma vilnis un klimata rekordi
Šobrīd Vācijā iestājies jauns karstuma vilnis, lai gan tas ir vājāks nekā jūnija beigās, kad daudzos reģionos temperatūra pārsniedza 40 grādus pēc Celsija. RKI lēš, ka jūnija karstuma dēļ valstī miruši aptuveni 5100 cilvēku. Francijas ziņu aģentūra AFP aprēķinājusi, ka kopumā Eiropā jūnijā varētu būt reģistrēti vismaz 12 000 lieku nāves gadījumu.
Jūnijs un jūlijs šogad bijuši karstākie mēneši Rietumeiropā visā novērojumu vēsturē. Eiropas Klimata pārmaiņu dienesta Copernicus dati liecina, ka vidējā temperatūra šajā periodā bijusi par 2,79 grādiem augstāka nekā 1991.–2020. gada vidējais rādītājs.
