Vācija vēlas reformēt Kallas vadīto ES ārpolitikas dienestu
Vācija uzskata, ka ES ārpolitika ir pārāk vāja, jo atbildība sadalīta starp vairākām institūcijām, un vēlas reformēt ārējās darbības dienestu, ko vada Kaja Kallasa. Pagaidām nav skaidrs, vai plāns paredz verховā pārstāvja lomas mazināšanu vai stiprināšanu.

Vācija uzskata, ka Eiropas Savienības ārpolitika ir pārāk bezzobaina, jo atbildība par to sadalīta starp vairākām institūcijām. Berlīne vēlas reformēt ES ārējās darbības dienestu, ko vada Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, taču pagaidām nav skaidrs, vai iecere paredz mazināt, vai tieši otrādi — stiprināt viņas amata pilnvaras.
ES ārpolitikas lēmumus pieņem dalībvalstis ES Padomē, savukārt to īstenošana bieži ir atkarīga no Eiropas Komisijas. Tāpēc ārējās darbības dienesta un tā vadītājas Kallasas pilnvaras ir samērā ierobežotas. Analītiskā centra EPC eksperte Amanda Pola skaidroja, ka Komisija un ārpolitikas dienests savā starpā dala ārpolitikas instrumentus — Komisijas rokās ir vairāki ekonomiskie instrumenti, tostarp sankciju politika un ārējā palīdzība, bet Kallasas pārziņā galvenokārt ir diplomātija un ES pārstāvniecības pasaulē.
Rezultātā ES ārpolitika ne vienmēr ir konsekventa. To atzīst arī pati Kallasa, minot piemēru ar Krievijas ēnu flotes problēmu — dažas valstis flotes kuģiem piešķir savu karogu, bet vienlaikus saņem no ES attīstības palīdzību.
Neskaidra virzība
Jau vairākus mēnešus Briselē diskutē par ārpolitikas dienesta reformu. Francija un Vācija izplata priekšlikumu dokumentus, taču pat pieredzējušiem Briseles žurnālistiem grūti saprast, ko tieši puses vēlas. Žurnālists Edijs Vakss norādīja, ka iniciatīva, iespējams, vairāk nāk no Vācijas, kas apsver iespēju pakļaut ārpolitikas dienestu Komisijai — līdzīgi kā bija pirms 2011. gada un Lisabonas līguma.
Šāda iecere raisījusi strīdus, vai reforma reāli nozīmētu Kallasas lomas stiprināšanu vai vājināšanu. Vakss uzskata, ka pakļaušana Komisijai de facto būtu dienesta lomas sašaurināšana, savukārt Pola pieļauj, ka mērķis varētu būt piešķirt Kallasai vai viņas pēctecim lielāku koordinējošu lomu skaidrības labad.
Lai gan Francija un Vācija vēlas izlēmīgāku ārpolitiku, to viedokļi bieži atšķiras, un citas ES valstis par reformas plānu neizrāda lielu entuziasmu, tāpēc rudenī diskusija var pamazām apsīkt.

/nginx/o/2025/09/26/17173477t1hb88e.jpg)
