Vai ASV baidās tiešā veidā apkarot Ķīnas tirdzniecības praksi?

Kopš pērnā gada oktobra, kad Ķīna piedāvāja pamieru tirdzniecības karā pēc draudiem ierobežot retzemju magnētu piegādes, Trampa administrācija ir apstājusies ar eskalāciju. Oficiālā importa apjoms no Ķīnas gada laikā līdz jūnijam samazinājies par 40%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tomēr tas nenozīmē uzvaru. Baltais nams pagājušajā nedēļā bija spiests atzīt, ka mazāks tiešais imports no Ķīnas nenozīmē mazāku Ķīnas preču patēriņu — daļa preču tiek pārsūtīta caur trešajām valstīm. Tirdzniecības padomnieks Pīters Navarro sašutis par Ķīnas motoriem, kas iemontēti Vjetnamā ražotos krēslos, atsaucoties uz Tirdzniecības departamenta analīzi, saskaņā ar kuru 2025. gadā caur Meksiku, Indiju un Vjetnamu pārsūtītas Ķīnas preces 67 miljardu dolāru vērtībā.

Baltais nams publicējis ziņojumu ar nosaukumu "Lielā pārsūtīšanas afēra", norādot, ka pārmarķētas detaļas un komponenti caur Meksiku, Vjetnamu, Maleiziju, Poliju vai AAE apdraud darbavietas vairākās ASV ražošanas kopienās. Tāpat izziņots jauns AI rīks, kas nepārtraukti skenēs kravu dokumentus, lai atklātu šādas shēmas.

Tomēr raksta autors norāda, ka šie pasākumi visticamāk neatjaunos ražošanas darbavietas, jo nodarbinātība rūpniecībā pēdējo desmit gadu laikā būtiski nav mainījusies, neraugoties uz vairāku administrāciju centieniem. Arī kopējais ASV importa rēķins turpina augt, un Ķīnas eksports kopumā nav sarucis.

Nenovērtētais juaņs kā galvenais instruments

Par efektīvāku instrumentu tiek uzskatīta Ķīnas valūtas — juaņas — nenovērtētība, kas veicina Ķīnas eksporta pārsvaru. Ekonomisti norāda, ka juaņas vājums atspoguļo dziļākas problēmas — zemu mājsaimniecību patēriņu Ķīnā un lielu budžeta deficītu ASV. Tomēr vēsture rāda, ka valūtas kursa korekcijas var reāli ietekmēt tirdzniecības disbalansu — piemēram, 1980. gadu Plaza vienošanās vājināja dolāru un samazināja ASV deficītu ar Japānu.

Rakstā minēts, ka ASV rīcībā ir instruments — Tirdzniecības likuma 301. sadaļa, kas ļauj noteikt tarifus valstīm, kuras apzināti notur valūtu zemā līmenī. Eiropa varētu rīkoties līdzīgi, sasaistot aizsardzības pasākumus ar Ķīnas valūtas politiku. Tomēr šāda pieeja prasītu koordināciju ar sabiedrotajiem un pacietīgu diplomātiju, ko Vašingtona pagaidām nav izrādījusi, dodot priekšroku vieglākiem, bet mazāk efektīviem pasākumiem pret trešajām valstīm.