Vai matrjoškas un kokoshniki tiešām ir krievu? Bijušā Puškina muzeja direktore izsauc prokuroru uzmanību

Bijusī Puškina Valsts tēlotājmākslas muzeja direktore, mākslas vēsturniece Elizaveta Ļihačova 18. jūnijā sniedza interviju YouTube kanālā, kurā apsprieda izglītību un bērnu audzināšanu, bet vislielāko uzmanību piesaistīja viņas komentāri par Krievijas kultūru. Viņa pauda, ka daudzi ar Krieviju asociēti simboli patiesībā aizgūti no citām kultūrām. Piemēram, matrjoška esot cēlusies no "Japānas rotaļlietas". Savukārt kokoshniku izgudrojuši "jūgendstila mākslinieki, kas paņēma galvassegas no 15. gadsimta itāļu gleznām". Ļihačova arī atgādināja, ka daļa krievu literatūras klasikas, tostarp "Karš un miers", daļēji sarakstīta svešvalodās – franču valodā.

Gandrīz trīs nedēļas vēlāk, 6. jūlijā, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova savā Telegram kanālā kritizēja Ļihačovu, nosaucot viņu par "pseidointelektuālo viltus sēni" un apgalvojot, ka "Karā un mierā" franču vārdu esot mazāk par 4%. Viņa aicināja sabiedrību pašai aizstāvēties pret šādiem apgalvojumiem.

Reaģējot uz Zaharovas komentāriem, Ļihačova izteicās, ka, ja Ārlietu ministrijas augsta amatpersona nodarbojas ar bezdarbnieka mākslas vēsturnieka izteikumu medībām, tad, acīmredzot, visi ienaidnieki jau uzvarēti.

Ļihačovas izteikumi par kokoshniku izraisīja plašu rezonansi arī opozīcijas noskaņotajos. Izšuvēja Olga Vasiļkova, kura dzīvo politiskajā trimdā, ierakstīja video, norādot, ka kokoshniki minēti 17. gadsimta dokumentos un muzejos saglabājušies tādi no 18. un 19. gadsimta. Viņa arī izteica vēlmi redzēt tās 15. gadsimta itāļu gleznas, uz kurām atsaucās Ļihačova.

Savukārt 12. jūlijā "Krievu kokoshnika" muzeja dibinātāja Vladlena Grinblata paziņoja, ka no 16. gadsimta beigām krievu precētās sievietes valkāja kokoshnikus aptuveni tādā formā, kāda redzama līdz mūsdienām saglabājušos priekšmetos. Viņa to nosauca par "noziegumu pret nācijas kultūru".

Visbeidzot, profesionālais denuncētājs Vitālijs Borodins 14. jūlijā paziņoja, ka ir iesniedzis sūdzību Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudīt Ļihačovas izteikumus – vai tie "diskreditē kultūras mantojumu". Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi vairs nav zinātniska diskusija, bet gan trieciens kultūras kodam un vēsturiskajai atmiņai.