Vai vecākiem pienākas brīvdiena 1. septembrī, ja papildatvaļinājums jau izmantots?
Valsts darba inspekcija skaidro, ka likums negarantē vecākiem apmaksātu brīvdienu Zinību dienā, taču pastāv vairāki veidi, kā šo dienu tomēr dabūt brīvu no darba.

Katru gadu 1. septembrī daudzi vecāki vēlas būt kopā ar bērnu, īpaši ja tas ir viņa pirmā skolas diena. Tomēr šī diena ne vienmēr sakrīt ar brīvdienu, un strādājošiem vecākiem bieži jāmeklē risinājums, kā apvienot ģimenei nozīmīgo notikumu ar darba pienākumiem.
LA.LV vērsās Valsts darba inspekcijā (VDI) ar jautājumu, ko darīt vecākam, kura darba devējs atsakās piešķirt brīvu dienu 1. septembrī, un kuram Darba likumā paredzētais papildatvaļinājums jau ir izmantots.
Likums īpašu brīvdienu negarantē
VDI skaidro, ka Darba likums neparedz darbiniekam automātiskas tiesības uz apmaksātu brīvdienu saistībā ar bērna skolas gaitu sākšanu. Šādu iespēju darba devējs var, bet nevar arī, paredzēt uzņēmuma iekšējos noteikumos vai koplīgumā.
Ja uzņēmumā šāda kārtība nav noteikta, vecāki parasti izmanto Darba likuma 151. pantā paredzēto ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu. Trīs darba dienas šis atvaļinājums pienākas vecākam, kura aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu līdz 16 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadiem, bet vismaz viena diena pienākas vecākam ar mazāk nekā trim bērniem līdz 14 gadu vecumam. Šo atvaļinājumu var izmantot jebkurā izvēlētā dienā, tostarp 1. septembrī.
Ja papildatvaļinājums jau iztērēts
Ja šis papildatvaļinājums jau izmantots, VDI iesaka vispirms pārbaudīt uzņēmuma iekšējo kārtību — iespējams, paredzēti citi atbalsta pasākumi. Ja tādu nav, darbinieks var lūgt daļu no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.
Tomēr abos gadījumos lēmums nav vienpusējs. Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu ikgadējais atvaļinājums primāri jāizmanto nedalīti, un tā sadalīšana daļās iespējama tikai pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju. Savukārt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darba devējs var, bet ne vienmēr tam ir pienākums piešķirt — izņemot Darba likuma 153. pantā tieši noteiktos gadījumus. Tādēļ galarezultātā daudz kas ir atkarīgs no vienošanās starp darbinieku un darba devēju.


