Bijušais politieslodzītais Pēteris Lazda: Latvijas valsts joprojām nav atcēlusi man padomju laikā piespiesto psihiatrisko diagnozi
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un bijušais Augstākās padomes deputāts Pēteris Lazda atklātā vēstulē stāsta, ka atjaunotā Latvijas valsts vēl aizvien nav anulējusi viņam PSRS laikā piespiedu kārtā noteikto šizofrēnijas diagnozi. Viņš aicina skaļāk runāt par politiski represēto ciešanām, kā to iepriekš aicinājis arī Valsts prezidents.
Jurists un bijušais Latvijas Augstākās padomes deputāts Pēteris Lazda publiskojis pārdomas par Valsts prezidenta aicinājumu skaļāk runāt par PSRS laikā politiski represēto cilvēku ciešanām. Viņaprāt, tas ir svarīgi, jo jaunā paaudze, kas totalitārā režīma šausmas nav pieredzējusi, nesaprot, kāpēc jāstājas pretī brīvības apdraudējumiem.
Lazda apraksta savu pieredzi – 1969. gadā viņu izslēdza no Zinātņu akadēmijas aspirantūras par atteikšanos iestāties komunistiskajā partijā. Nākamo astoņu gadu laikā viņš slepeni sagatavojis vairākus desmitus tūkstošu skrejlapu, aicinot cilvēkus pieprasīt Latvijas izstāšanos no PSRS. 1978. gadā viņu apcietināja, psihiatri noteica šizofrēnijas diagnozi, un viņu bez termiņa nosūtīja piespiedu ārstēšanai uz specializētu slimnīcu Krievijā.
Diagnoze paliek spēkā
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lazda cerējis atbrīvoties no diagnozes, taču, viņaprāt, tā līdz šai dienai nav anulēta. Viņš norāda, ka daži mūsdienu Latvijas psihiatri joprojām neuzskata šo diagnozi par nepamatotu. Lazda uzskata, ka valsts nav pildījusi Satversmē noteikto pienākumu aizsargāt viņa godu un cieņu, kā arī nav izteikusi atzinību par viņa cīņu pret padomju režīmu septiņdesmitajos gados. Viņam nav piešķirts neviens Latvijas valsts apbalvojums, savukārt ārvalstu institūcijas – tostarp Dānijas un Vācijas organizācijas – viņu ir godinājušas un starptautisks psihiatru konsilijs Vācijā atzinis viņu par pilnībā veselu.
Viņš detalizēti apraksta, kā padomju laikā tapusi diagnoze – pēc VDK izmeklētāja rīkojuma psihiatru komisija to sagatavojusi, izmantojot anketu, kuru viņš pats nav aizpildījis un parakstījis. Pēc viņa vārdiem, tiesnesis, kas izskatīja viņa lietu, rīkojies saskaņā ar VDK norādījumiem, liedzot viņam kā juristam tiesas sēdē runāt patiesību.
Lazda pauž vilšanos par to, ka Latvijas valsts pārvaldes rīcībā saskata padomju laika patvaļas iezīmes, un aicina sabiedrību neaizmirst padomju režīma nodarīto netaisnību, par to runājot atklāti.
