Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku melo, lai saņemtu antibiotikas
Pētījums liecina, ka vairāk nekā 25 % cilvēku ir melojuši, lai iegūtu antibiotiku recepti. Eksperti brīdina, ka tas var veicināt rezistenci pret antibiotikām un graut ārstu un pacientu uzticēšanos.
Jaunā pētījuma rezultāti rāda, ka vairāk nekā 25 % cilvēku ir melojuši ārstiem, lai saņemtu antibiotikas. Pētījumu veica Thorpe un kolēģi, un tas publicēts kopā ar komentāru, ko sarakstījis Linder. Rezultāti raisa bažas, ka negodīgi iegūtās antibiotikas var veicināt pret zālēm izturīgu infekciju pieaugumu. Antibiotiku nepareiza un pārmērīga lietošana ir zināms rezistences cēlonis.
Rezistences apmēri ASV
Šonedēļ ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) publicēja atjauninātu ziņojumu par pretmikrobu rezistences draudiem. Tajā norādīts, ka pret zālēm izturīgas baktērijas un sēnītes ASV katru gadu izraisa 9,7 miljonus infekciju un 50 800 nāves gadījumu.
Uzticēšanās un individuālais risks
Linder komentārā uzsver, ka vēl satraucošākas sekas var būt ārstu un pacientu savstarpējās uzticēšanās mazināšanās. Viņš atzīst rezistences problēmu, taču uzskata, ka atsevišķa pacienta līmenī tā vairumā klīnisko situāciju ir „droši vien nebūtiska”. Ārstam būtiskāks esot jautājums, vai recepte pacientam drīzāk palīdzēs vai kaitēs.
Linders norāda, ka nevajadzīgas antibiotikas nedod labumu, bet rada blakusparādību un alerģisku reakciju risku. Tās var arī izjaukt veselīgo mikrobiomu, un tas dod iespēju oportūnistiskiem patogēniem, piemēram, Clostridioides difficile. CDC ziņojumā šī baktērija klasificēta kā „nopietns drauds”. Viņaprāt, antibiotiku izrakstīšana tad, kad tās nav indicētas, lai nomierinātu pacientu, ir medicīniski nepareiza un pati var būt neizteikta nepatiesība.
Linders atsaucas uz filozofi Sisselu Boku, kura 1978. gadā rakstīja, ka antibiotikas dažkārt lieto kā placebo. Viņa atzīmēja arī, ka daudzi vecāki sāk uzskatīt, ka recepte jāprasa katru reizi, kad bērnam ir drudzis vai saaukstēšanās. Pēc viņas domām, tāda prakse apdraud visu medicīnas institūciju.
Linder noslēdz, ka ārstu pienākums ir rīkoties pacienta interesēs pat tad, ja pacienti cer uz ko citu vai melo par simptomiem. Thorpe un kolēģi aicina novērst iemeslus, kāpēc pacienti melo. Viņi uzsver, ka jāuzlabo saziņa par antibiotikām un jāstiprina pacientu un ārstu attiecības.
