Vairāku valodu zināšana var palēnināt smadzeņu novecošanu
Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuri runā vairākās valodās, smadzenes izskatās jaunākas nekā vienvalodīgajiem — atšķirība var sasniegt pat 13 gadus. Rezultāti prezentēti Eiropas Neirozinātņu biedrību federācijas forumā 2026. gadā.
Zinātnieku komanda, ko vadīja Dr. Lūsija Amoruso no Basku zemes Kognīcijas, smadzeņu un valodas centra Sansebastjanā, Spānijā, pētīja saikni starp daudzvalodību un smadzeņu novecošanos. Darbā piedalījās kolēģi no Čīles, Argentīnas un Īrijas pētniecības institūtiem.
Pētnieki jau iepriekš bija secinājuši, ka valstīs, kur daudzvalodība ir izplatīta, iedzīvotāju smadzenes var novecot lēnāk. Šoreiz viņi pievērsās Basku zemes iedzīvotājiem, kuri runā no vienas līdz četrām valodām — dažādās kombinācijās spāņu, basku, franču un angļu valodā.
Kā tika mērīta smadzeņu vecums
Lai izveidotu tā saukto "smadzeņu novecošanas pulksteni", pētnieki vispirms izpētīja 728 cilvēkus, izmantojot magnetoencefalogrāfiju — metodi, kas fiksē smadzeņu šūnu aktivitātes radītos vājos magnētiskos laukus. Ar mākslīgā intelekta palīdzību tika analizēti smadzeņu aktivitātes modeļi dažāda vecuma cilvēkiem, iegūstot priekšstatu par tipisku smadzeņu savienojamību dažādos dzīves posmos. Pēc tam šo modeli piemēroja citai, 144 cilvēku grupai, lai novērtētu katra dalībnieka "smadzeņu vecumu".
Atšķirība līdz pat 13 gadiem
Salīdzinot dalībnieku faktisko vecumu ar aprēķināto smadzeņu vecumu, atklājās skaidra sakarība. Divvalodīgo cilvēku smadzenes izskatījās aptuveni par sešiem gadiem jaunākas nekā vienvalodīgajiem. Tiem, kuri runāja trīs valodās, atšķirība bija aptuveni septiņi gadi, bet tiem, kas pārvaldīja četras valodas, tā sasniedza pat aptuveni 13 gadus.
Dr. Amoruso norādīja, ka efekts nav saistīts tikai ar valodu skaitu — nozīme ir arī augstākam valodas prasmes līmenim un agrākai otrās valodas apguvei. Tas liecina, ka daudzvalodības ietekme veidojas pakāpeniski, atkarībā no valodas pieredzes dziļuma un ilguma.
Analīzē tika ņemts vērā vecums, dzimums un izglītība, taču pētnieki brīdina, ka novēroto atšķirību var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, dzīvesveids un sociālā iesaiste. Turpmāk zinātnieki plāno pētīt, vai līdzīgs efekts vērojams arī cilvēkiem ar neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Alcheimera slimību.
Eksperti uzsver, ka valodu apguve jebkurā vecumā var nākt par labu smadzeņu veselībai, un aicina to atbalstīt gan skolās, gan visas dzīves garumā.
