Valdība lems par papildu naudu 16 privātskolu pedagogu algām

Latvijas valdība otrdien, 10. novembrī, plāno lemt par papildu valsts finansējuma piešķiršanu 16 privātajām izglītības iestādēm. Kā aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) padomnieks Tomass Tomševics, mērķis ir nodrošināt pedagogu darba samaksu skolās, kuras jaunajā skolu finansēšanas kārtībā palikušas bez daļas plānotās naudas.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais priekšlikums paredz 2026./2027. mācību gadā nepiemērot minimālo 15 skolēnu skaita prasību noteiktām klašu grupām un pārrēķināt valsts finansējumu pedagogu algām. Izmaiņas skartu 432 bērnus.

Kāpēc nepieciešamas izmaiņas

Izmaiņas saistītas ar jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Kopš jaunās kārtības stāšanās spēkā šā gada 1. septembrī vairākas privātās izglītības iestādes nesaņēma plānoto finansējumu algām klasēs, kurās nebija pietiekami daudz skolēnu.

Ministrijas aprēķini liecina, ka tam būtu vajadzīgi nepilni 45 000 eiro mēnesī. Kopējais apmērs un finansējuma avots vēl jāprecizē. IZM dokumentu projekti, kas saskaņošanai nodoti 6. novembrī, paredz pārdalīt 537 444 eiro no programmām, kas domātas sociālajam atbalstam pedagogiem skolu reorganizācijas gadījumā un brīvpusdienām sākumskolēniem. Šajās programmās prognozēts finansējuma atlikums.

Par modeli "Programma skolā"

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta 2023. gadā, kad izglītības nozari vadīja partiju apvienības "Jaunā vienotība" pārstāvji. Tās mērķis ir mazināt skolotāju nevienlīdzību, jo algu pieaugums iepriekšējā modelī "Nauda seko skolēnam" bija atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Modelis daļēji ieviests no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā tiks ieviests no šā gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados vajadzēs vēl vairāk. Pilnu valsts finansējumu saņems skolas, kas atbildīs kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā atrašanās vietu.

Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisīja plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt iebildusi pret minimālā skolēnu skaita kritērijiem, baidoties no skolu slēgšanas, īpaši reģionos un lauku teritorijās.