Valdība: samazinātā degvielas akcīze jāsaglabā līdz gada beigām

Otrdien valdībā apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums par degvielas cenu attīstību un naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likuma darbību. Dokuments sagatavots pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieprasījuma.

Saskaņā ar ziņojumu augustā dīzeļdegvielas vidējā mazumtirdzniecības cena Latvijā sasniedza 1,93 eiro par litru — par 27-30% vairāk nekā februārī, pirms saasinājās konflikts Tuvajos Austrumos. EM skaidro, ka pēc krituma maijā un jūnijā, ko izraisīja jūnijā panāktā, taču nestabilā ASV un Irānas pagaidu vienošanās un daļēja kuģu satiksmes atjaunošana Hormuza šaurumā, cenas jūlijā un augustā atkal kāpušas.

Uzcenojumi paliek stabili

Ministrija norāda, ka tas sakrīt ar Konkurences padomes secinājumu — cenu kāpumu galvenokārt noteikušas starptautiskās iepirkuma cenas, nevis mazumtirgotāju uzcenojumi, kas saglabājušies relatīvi stabili. Vienlaikus konstatēts, ka akcīzes nodokļa samazinājums cenā atspoguļojies tikai daļēji — aptuveni 58-64% no potenciālā samazinājuma.

Ietekme uz inflāciju un budžetu

Kumulatīvā degvielas cenu ietekme uz inflāciju no janvāra līdz jūlijam bijusi ap 0,3 procentpunktiem, taču augusta cenu kāpums šo rādītāju var palielināt. Par periodu no aprīļa līdz jūnijam akcīzes ieņēmumu iztrūkums, salīdzinot ar standartlikmi, sasniedzis 19,4 miljonus eiro, ko daļēji kompensē lielāki PVN ieņēmumi. EM uzsver, ka galīgu secinājumu par pasākuma kopējo fiskālo ietekmi pagaidām izdarīt nevar.

Akcīzi ieteikts saglabāt līdz gada beigām

Ziņojumā secināts, ka priekšlaicīga samazinātās akcīzes likmes atcelšana radītu papildu spiedienu uz cenām un inflāciju, tāpēc atlaide būtu jāsaglabā, kamēr saglabājas paaugstināts cenu šoka risks, taču ne ilgāk kā līdz gada beigām. Kā viens no kritērijiem likmes atjaunošanai varētu kalpot dīzeļdegvielas biržas cenas noturēšanās zem 1000 dolāru par tonnu vismaz mēnesi. EM arī norāda uz nepilnīgu cenu monitoringu, jo tirgotāji vidējās cenas ziņo tikai reizi nedēļā, kas neļauj precīzi novērtēt patērētāju reāli samaksātās cenas.