Valsts izdevumi uz iedzīvotāju Latvijā kopš 1995. gada pieauguši vairāk nekā 18 reizes
Latvijas vispārējās valdības ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju no 555 eiro 1995. gadā pieauguši līdz 10 069 eiro 2025. gadā, kamēr iedzīvotāju skaits sarucis par 25,6%. Dienas Biznesa komentārā uzsvērts, ka valsts joprojām dzīvo ar deficītu un aizņemas.
Latvijas valsts budžeta apjoms kopš 1995. gada ir audzis ievērojami straujāk nekā iedzīvotāju skaits, liecina Dienas Biznesa komentārā izmantotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nozīmē, ka katram nodokļu maksātājam vidēji jānodrošina daudz lielāks valsts finansējums, bet izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus.
Skaitļi
- gadā Latvijā dzīvoja 2,5 miljoni cilvēku, bet vispārējās valdības ieņēmumi bija 1,387 miljardi eiro jeb vidēji 555,02 eiro uz iedzīvotāju. 2025. gadā iedzīvotāju bija 1,861 miljons, un ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju sasniedza 10 069,44 eiro. Iedzīvotāju skaits ir sarucis par 25,6%, bet ieņēmumi uz cilvēku pieauguši vairāk nekā 18 reizes.
Vispārējās valdības izdevumi uz iedzīvotāju 1995. gadā bija 578,21 eiro, bet 2025. gadā – 10 656,98 eiro. Minimālā alga šajā laikā augusi aptuveni 19,5 reizes – no 28 latiem jeb gandrīz 40 eiro līdz 780 eiro 2026. gadā.
Skaidrojumi
Komentāra autors pieauguma iemeslus saista ar inflāciju, resursu cenu kāpumu pasaulē, ES noteiktajiem nodokļu likmju minimumiem un nacionālajiem lēmumiem celt patēriņa nodokļus, tostarp akcīzes, dabas resursu un pievienotās vērtības nodokli. Iedzīvotāju skaita samazināšanās vienlaikus sašaurina nodokļu maksātāju loku, bet infrastruktūras uzturēšanas izmaksas aug.
Deficīts un ES nauda
Arī 2025. gadā ieņēmumu nepietika visām vajadzībām, tāpēc valsts aizņēmās līdzekļus. Autors norāda, ka parāda apkalpošanas izmaksas aug un nākotnē aizdevumi var kļūt dārgāki. No 2028. gada sāksies jauns ES daudzgadu budžets, taču nav garantijas, kāds būs Latvijai paredzētais ES struktūrfondu atbalsts.
Kā iespējamos risinājumus komentārā min izmaksu samazināšanu, valsts funkciju pārskatīšanu, nodokļu paaugstināšanu vai valsts aktīvu pārdošanu, taču pēdējos uzskata par īstermiņa pasākumiem. Kā ilgtermiņa ceļu autors piedāvā veicināt uzņēmējdarbību un mazināt birokrātisko slogu.
