ES Tiesa: banka neautorizēta maksājuma summa jāatmaksā uuzreiz
Eiropas Savienības Tiesa lēmusi, ka bankai neautorizēta maksājuma gadījumā nauda klientam jāatmaksā nekavējoties, arī ja tā uzskata, ka klients rīkojies rupji neuzmanīgi. Zaudējumus bankas drīkst prasīt vēlāk, ja spēj pierādīt klienta rupju neuzmanību.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa oktobra vidū lietā Nr. C-70/25 nolēma, ka bankai vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam neautorizēta maksājuma gadījumā samaksātā summa klientam jāatmaksā nekavējoties vai vēlākais līdz nākamās darbdienas beigām pēc maksājuma konstatēšanas. Spriedums skar visus ES banku klientus, jo precizē, cik tālu bankas drīkst atteikt kompensāciju krāpšanas gadījumos.
Ko nosaka spriedums
Vienīgais izņēmums ir situācija, kad bankai ir pamatots iemesls aizdomām par paša klienta izdarītu krāpšanu un tā par to ir ziņojusi valsts iestādei. Ja banka tikai uzskata, ka klients nav pienācīgi aizsargājis savus drošības datus un rīkojies rupji neuzmanīgi, tas atteikumam pamata nedod. Pēc atmaksas banka drīkst prasīt klientam atlīdzināt zaudējumus, taču tai pašai jāpierāda, ka klients tīši vai rupjas neuzmanības dēļ pārkāpis savus pienākumus.
Lietas fons
Lieta saistīta ar Poliju. Komercbankas klients, kurš tiešsaistes platformā tirgoja preci, saņēma krāpnieka nosūtītu saiti, it kā pārdošanas apstiprināšanai. Saite veda uz viltotu bankas vietni, kur klients ievadīja internetbankas pieteikšanās datus. Krāpnieks no konta pārskaitīja aptuveni 700 eiro uz trešās personas kontu. Klients nākamajā dienā ziņoja bankai, taču tā atmaksu atteica, pamatojoties uz rupju neuzmanību. Klients vērsās tiesā.
Ietekme Latvijā
Latvijas Banka norāda, ka spriedums neanalizē rupjas neuzmanības kritērijus, bet gan atmaksas pienākumu un pierādīšanas nastas sadalījumu. Latvijā Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) prasības pārņemtas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Latvijas Banka izvērtē sprieduma ietekmi uz regulējumu un uzraudzības praksi.
Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars skaidro, ka bankām nav jāsedz visi krāpšanā zaudētie līdzekļi. Atšķirība ir starp gadījumiem, kad krāpnieks pats piekļūst kontam, un tiem, kad klients krāpnieka ietekmēts pats apstiprina pārskaitījumu; otrajā gadījumā bankas pienākums atlīdzināt zaudējumus automātiski neiestājas.
Gaidāmās izmaiņas
Jaunā Maksājumu pakalpojumu regula un PSD3 aizstās PSD2, un patērētājus pilnvērtīgi ietekmēs ap 2028. gada beigām. Tās paredz atmaksu, ja klients cietis no viltošanas krāpšanas vai ja nav nostrādājis konta un vārda sakritības pārbaude.


