Valsts policijas priekšnieks: mūža braukšanas aizliegums nebūtu efektīvs pret atkārtotiem dzērājšoferiem
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks TV24 raidījumā noraidīja ideju atņemt tiesības uz mūžu atkārtotiem dzērājšoferiem, norādot, ka daļa pārkāpēju brauc arī bez apliecības. Viņš atzīmēja, ka dzērājšoferu skaits pēc kriminālatbildības ieviešanas ir samazinājies.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbildēja uz skatītāja priekšlikumu atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz mūžu autovadītājiem, kas atkārtoti pieķerti braucam alkohola reibumā. Ruks norādīja, ka tiesību atņemšana ne vienmēr attur cilvēkus no atkārtotas braukšanas, tāpēc problēma Latvijā joprojām nav atrisināta, lai gan situācija uzlabojas.
Skatītāja priekšlikums
Skatītājs ierosināja, ka pēc otrā vai trešā gadījuma, kad dzērājšoferis pieķerts, tiesības būtu jāatņem uz mūžu. Viņaprāt, tas atvieglotu dzīvi gan iedzīvotājiem, gan policijai, jo šādi vadītāji rada apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem.
Ko atbildēja policijas vadītājs
Ruks atgādināja, ka kopš 2022. gada beigām Latvijā par braukšanu, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, paredzēta kriminālatbildība. Pēc viņa teiktā, pēc stingrāku normu ieviešanas dzērājšoferu skaits ir samazinājies: no aptuveni 4,5 tūkstošiem gadījumu gadā līdz nepilniem 3 tūkstošiem pagājušajā gadā. Arī šogad vērojams neliels kritums.
Tomēr policijas priekšnieks atzina, ka cilvēki, tostarp atkārtoti, joprojām regulāri tiek pieķerti pie stūres reibumā. Viņš sacīja, ka ir arī skaļi gadījumi un ka policija novērojusi: vadītāja apliecības atņemšana ne vienmēr liedz cilvēkam atkal sēsties pie stūres. “Ir arī recidīvs,” viņš teica.
Ruka teiktais norāda uz vēl vienu problēmas pusi: daļa pārkāpēju turpina braukt arī tad, kad vadītāja apliecības viņiem vairs nav. Tādēļ mūža aizliegums pats par sevi, visticamāk, neatrisinātu atkārtotu pārkāpumu problēmu.
