Valsts vides dienests sācis vides novērtējumu ūdeņraža koridoram, zemju īpašnieki satraukti

Latvijā turpinās sagatavošanās iespējamajai Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izbūvei – augstspiediena cauruļvadam, kas nākotnē varētu savienot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Latvijas teritorijā paredzamā trase būtu 270–280 kilometru gara un šķērsotu desmit pašvaldības, taču projekts joprojām atrodas izpētes un ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) stadijā.

Ieceres radītais satraukums skāris zemju īpašniekus, kuru īpašumi iekļauti izpētes teritorijā. Redakcijai rakstījis Cēsu novada iedzīvotājs Guntis, kurš pauda neizpratni, kā tik liela mēroga projekts var virzīties uz priekšu bez Saeimas vai valdības lēmuma. Cēsu novada pašvaldība apstiprinājusi, ka Valsts vides dienests (VVD) šā gada 17. aprīlī piemērojis projektam IVN procedūru un ka Gunta īpašumi atrodas ietekmes zonā, lai gan precīzs cauruļvada novietojums vēl nav noteikts. Plānots to būvēt paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam ar aptuveni 15 metru atstatumu.

VVD: lēmums nav būvniecības atļauja

VVD skaidro, ka IVN procedūras sākšanai Ministru kabineta vai Saeimas lēmums nav nepieciešams – to nosaka Eiropas Savienības direktīva un Latvijas likums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Projekta ierosinātājs AS "Conexus Baltic Grid" veiks izpēti, pēc kuras VVD sniegs atzinumu, bet galīgo lēmumu par darbības akceptēšanu pieņems skartās pašvaldības, savukārt strīdus gadījumos – Ministru kabinets. Pēc akcepta vēl būs nepieciešamas atsevišķas būvniecības procedūras.

Dienests uzsver, ka zemju īpašniekiem vēl būs iespēja izteikt iebildumus – papildus jau notikušajai sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai likums paredz vēl vienu apspriešanu par IVN ziņojumu. Šobrīd nav noteikti arī iespējamie aprobežojumi vai aizsargjoslas, jo precīza trase tiks noskaidrota tikai izpētes gaitā.