Vārnas vizuālu lēmumu pieņem divreiz ātrāk nekā primāti
Tībingenes Universitātes pētnieki konstatēja, ka vārnas uzdevumā ar kustīgiem punktiem izšķiras vidēji 235 milisekundēs, kamēr pērtiķiem tas prasa 410–600 milisekundes. Precizitāte abām sugām bija līdzīga.
Vācijas Tībingenes Universitātes neirobiologa Andreasa Nīdera vadītā pētījumā atklāts, ka melnās vārnas vizuālu informāciju novērtē aptuveni divreiz ātrāk nekā pērtiķi, turklāt nezaudē precizitātē. Rezultāti publicēti žurnālā Science 2026. gadā. Tie parāda, ka putnu smadzenes, kam nav zīdītājiem raksturīgās neokorteksa garozas, lēmumus pieņem pēc tādas pašas matemātiskās loģikas kā primātu smadzenes.
Uzdevums
Zināšanas par lēmumu pieņemšanu smadzenēs lielā mērā balstās uz pētījumiem ar pērtiķiem, kuri veic nejaušu punktu kustības uzdevumu. Dalībnieks vēro punktu mākoni, kas vāji virzās noteiktā virzienā, un jānosaka, vai un uz kuru pusi tas kustas. Primātiem neironi laika gaitā uzkrāj vizuālus pierādījumus, līdz to aktivitāte sasniedz slieksni un dzīvnieks izdara izvēli.
Nīders un viņa kolēģis Filips Šmidbauers šo pašu uzdevumu uzdeva divām rokām izaudzinātām vārnām. Putni skārienjutīgā ekrānā redzēja baltus punktus uz melna fona, un daļa no tiem kustējās kopā pa kreisi, pa labi, uz augšu vai uz leju. Virzienu bija jānorāda, knābjot vienu no mērķiem ekrāna malās; par pareizu atbildi putni saņēma miltu tārpu. Kopīgi kustīgo punktu īpatsvars svārstījās no 81 procenta līdz 3 procentiem, bija arī variants ar nulli procentu, kur pareizas atbildes nebija. Abas vārnas rādīja labāku rezultātu par nejaušu minēšanu pat pie trīs procentiem.
Ātrums un neironi
No punktu parādīšanās līdz galvas pagriešanai vārnām vidēji pagāja 235 milisekundes. Līdzīgos pētījumos pērtiķiem vajadzēja aptuveni 410, 490 un 600 milisekundes. Pēc Nīdera teiktā, putni ātrumu neuzpirka uz precizitātes rēķina — tie bija tikpat precīzi kā pērtiķi vai cilvēki.
Pētnieki reģistrēja 248 neironu aktivitāti smadzeņu apgabalā NCL, kas uzskatāms par primātu prefrontālās garozas funkcionālo analogu. Aptuveni ceturtdaļa — 58 neironi — reaģēja atšķirīgi atkarībā no vēlāk izvēlētā virziena, un to signāls parādījās jau apmēram 70 milisekundes pēc punktu parādīšanās.
Iespējamie skaidrojumi
Vienu konkrētu ātrāku procesu pētnieki nevar norādīt. Nīders domā, ka ātrāks ir vairāku procesu kopums: no redzes līdz motorai atbildei. Viņš min putnu sīkos neironus un īsākos aksonus, kā arī augstāku ķermeņa temperatūru — līdz 41–42 grādiem pēc Celsija, cilvēkam ir 36,6.
Pētījumam ir ierobežojumi: tajā piedalījās tikai divi putni, un rezultāti var neattiekties uz citiem putniem, jo tikai viedi kraukļu dzimtas putni ir apmācāmi šādam uzdevumam.
