Vēlākas brokastis var palīdzēt zaudēt svaru, uzskata epidemiologs
Profesors Tims Spēktors norāda, ka brokastu pārcelšana uz vēlāku laiku, nemainot kaloriju daudzumu, var veicināt svara samazināšanos par vairākiem kilogramiem. Būtiska loma ir garākam pārtraukumam starp vakariņām un rīta maltīti.
Ieradums ēst brokastis tūlīt pēc pamošanās vairs netiek uzskatīts par vienīgo pareizo pieeju. Epidemiologs un ģenētikas eksperts profesors Tims Spēktors portālam Rynekzdrowia.pl skaidrojis, ka maltīšu laiks var ietekmēt vielmaiņu un ķermeņa svaru, pat ja kopējais uzņemto kaloriju daudzums paliek nemainīgs.
Garāks nakts pārtraukums
Pēc eksperta domām, daļai cilvēku izdevīgāk būtu pirmo maltīti ieturēt ap pulksten 11, nevis tūlīt no rīta. Tas pagarina laika sprīdi starp vakariņām un brokastīm, kas, kā uzskata Spēktors, palīdz organismam labāk pielāgot vielmaiņas procesus. Viņš min, ka aptuveni 14 stundu ilgs pārtraukums starp pēdējo iepriekšējās dienas ēdienreizi un rīta maltīti var pozitīvi ietekmēt gan vielmaiņu, gan zarnu mikrobiomu.
Ja šāds ēšanas režīms tiek uzturēts ilgstoši un netiek palielināts kopējais kaloriju daudzums, esot iespējams zaudēt aptuveni 2 līdz 5 kilogramus.
Piemērs no Hadza cilts
Savus secinājumus profesors pamato ar novērojumiem par Hadza cilti, kuras pārstāvji parasti pirmo reizi ēd vēlāk no rīta, ap pulksten 10.30–11.00. Šajā kopienā vielmaiņas slimības esot sastopamas retāk nekā sabiedrībās, kur brokastis tiek ēstas uzreiz pēc celšanās.
Spēktors uzsver, ka plaši izplatītais ieteikums nekad neizlaist brokastis ne vienmēr der visiem — dažiem agra ēšana var pat veicināt svara pieaugumu, savukārt vēlākas brokastis labāk saskan ar organisma dabisko diennakts ritmu. Tomēr eksperts atgādina, ka noteicošais faktors joprojām ir kopējais uztura līdzsvars un ēdiena kvalitāte, nevis vienīgi maltītes laiks.
