Venēcijas kinofestivāls sākas ar Klūniju un filmu par Mērdoku ģeopolitikas ēnā

Venēcijā trešdien atklāja 83. kinofestivālu, kura ietvaros aktieris Džordžs Klūnijs saņēma mūža ieguldījuma balvu. Pirms ceremonijas, kurā viņu pavadīja sieva Amala, 65 gadus vecais aktieris runāja ne tikai par savu karjeru, bet arī par mākslīgā intelekta ietekmi uz Holivudu, plānoto Paramount un Warner Bros. apvienošanos un varas un žurnālistikas stāvokli ASV. Klūnijs izmantoja jēdzienu "kakistokrātija", apzīmējot valsti, ko vada vismazāk kvalificēti cilvēki, piebilstot, ka situācija uzlabosies. Viņš arī pauda bažas par mediju koncentrāciju bagātāko cilvēku rokās un neskaidrību ap studiju apvienošanos.

Fokuss uz pasaules notikumiem

Vienpadsmit dienas ilgajā festivālā gaidāmi daudzi Holivudas un citu jomu talanti, taču programmā dominē filmas par aktuāliem konfliktiem — dokumentālās filmas par Gazu, Elonu Masku un neatkarīgiem krievu žurnālistiem, kas atspoguļo karu Ukrainā, kā arī palestīniešu filmas un īsfilma par ASV imigrācijas dienesta darbību Mineapolē. Žūrijas priekšsēdētāja Megija Gilenhāla atzina, ka filmas nenovēršami skar politiku, savukārt festivāla direktors Alberto Barbera skaidroja, ka lielākā daļa atlasīto darbu pievēršas mūsdienu problēmām, jo organizatori nav varējuši no tā izvairīties.

Sieviešu trūkums un atklāšanas filma

Gilenhāla pieskārās arī tam, ka konkursa programmā ir tikai viena sievietes režisētā filma, norādot uz sistēmiskām problēmām, piemēram, finansējuma pieejamību. Barbera to nosauca par lielu problēmu, atzīstot, ka jāpaveic daudz, lai sievietēm nodrošinātu pienācīgu vietu kino. Festivāla atklāšanas filma "Ink", kurā Gajs Pīrss atveido Ruperta Mērdoku, bet Džeks O'Konels — redaktoru Lariju Lamu, stāsta par "The Sun" iegādi 1969. gadā un saņēmusi ilgstošas ovācijas. Režisors Denijs Boils uzsvēra, ka filmas mērķis nav Mērdoku demonizēt, un pauda bažas, ka mākslīgā intelekta attīstība varētu apdraudēt žurnālistiku.