Veselības nozares organizācijas prasa noteikt veselību par valsts prioritāti
Vairākas veselības nozares organizācijas iniciatīvā “Bez veselības nav valsts” aicina palielināt nozares finansējumu un vairāk ņemt vērā pacientu pieredzi. Jūnijā prasības tika pārrunātas ar veselības ministru.
Latvijā izveidojusies vairāku veselības nozares organizāciju iniciatīva ar nosaukumu “Bez veselības nav valsts”, kas aicina valsts politikas veidotājus noteikt veselības aprūpi par vienu no galvenajām prioritātēm. Iniciatīvas manifests tapis 2026. gada pavasarī, bet jūnijā publiskoti 18 organizāciju nosaukumi, kas tam pievienojušies — tostarp pacientu apvienības, ārstu profesionālās organizācijas un citas ar veselību saistītas biedrības. Manifests joprojām esot atvērts arī citu organizāciju pievienošanai.
Trīs galvenās prasības
Iniciatīvas dalībnieki izvirzījuši trīs konkrētas prasības valdībai. Pirmā — palielināt veselības aprūpes finansējumu vismaz līdz 6% no iekšzemes kopprodukta. Otrā — celt kompensējamo medikamentu budžetu vismaz par 30%. Trešā — paātrināt izmaksu ziņā efektīvu jaunu medikamentu iekļaušanu valsts kompensācijas sistēmā. Organizācijas uzsver, ka veselības nozare nedrīkstētu saņemt finansējumu tikai pēc atlikuma principa, kad citas budžeta vajadzības jau apmierinātas.
Ne tikai par naudu
Organizācijas norāda, ka iniciatīvas mērķis pārsniedz finansējuma jautājumu — tās aicina lēmumu pieņemšanā vairāk uzklausīt pacientus, ārstus un citus veselības aprūpes profesionāļus, kuri sistēmu pazīst no ikdienas pieredzes. Jūnijā notikusi tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un partijas “Jaunā Vienotība” pārstāvjiem, kurā īpaši uzsvērta pacientu organizāciju loma politikas veidošanā.
Iniciatīvas pārstāvji vērš uzmanību arī uz to, ka veselības aprūpes problēmas — rindas, novēlota diagnostika un ierobežota jaunāko medikamentu pieejamība — neļauj gaidīt uz nākamo budžeta ciklu vai politisko dienaskārtību. Tāpat uzsvērts, ka veselīgs darbaspēks ietekmē arī uzņēmumu izmaksas un valsts ekonomiku kopumā, tāpēc ieguldījums veselībā tiek raksturots kā ieguldījums valsts nākotnē.
Pašlaik nav zināms, vai un kādā apjomā izvirzītās prasības tiks iestrādātas valsts budžetā vai turpmākajos politikas lēmumos.
