Vēsture atklāj traģiskos Latvijas Aviācijas pulka lidmašīnu negadījumus Latgalē starpkaru periodā
Vēsturnieku pētījums atklāj vairākus letālus Latvijas Aviācijas pulka lidmašīnu negadījumus, kas 20. gadsimta 30. gados notika Latgalē, Daugavpils un Krustpils lidlauku apkārtnē. Kopumā laikā no 1920. līdz 1940. gadam bojā gāja 46 pulka karavīri, no tiem desmit — Latgalē.
Pēc Latvijas Neatkarības kara valsts armija pievērsās aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp veidojot Aviācijas pulka lidlaukus un bāzes vairākās vietās, arī Latgalē. Tā laika aviācijas tehnikas attīstības līmenis un pilotu apmācības process padarīja lidmašīnu negadījumus par samērā biežu parādību, un vairāki no tiem beidzās letāli.
-
gada 29. augustā virsnieka vietnieks Augusts Lapiņš, veicot mācību lidojumu ar iznīcinātāju ADC-1 Martinsyde pie Daugavpils lidlauka, imitēja uzbrukumu gaisa mērķim, ko trosē vilka cita lidmašīna. Kļūdaini novērtējot distanci, viņš ietrieca lidmašīnu mērķī, kas bojāja spārnu konstrukciju un izraisīja avāriju. Pilots gāja bojā, lai gan lidmašīna bija aprīkota ar izpletni, kuru viņš avārijas laikā nepaguva izmantot.
-
gada 20. jūlijā, veicot plānoto pārlidojumu no Rīgas uz Daugavpili, pie Krustpils lidlauka avarēja virsleitnants Teodors Švānbergs. Pēc strauja manevra 200 metru augstumā lidaparāts kļuva nevaldāms un nogāzās spirālveida kritienā. Smagi ievainotais pilots nomira ceļā uz slimnīcu.
-
gada 15. jūnijā Daugavpils lidlauka tuvumā, nepareizi novērtējot attālumu, ar iznīcinātāju Bristol Bulldog avarēja kapteinis-leitnants Hugo Freimanis. Viņu izsvieda no kabīnes, lidmašīna aizdegās, un pilots vēlāk nomira slimnīcas ceļā. Nedēļu iepriekš, 22. jūnijā, Krustpilī bojā gāja virsnieka vietnieks Kārlis Iesalnieks, kura lidmašīna figūrlidojuma laikā zaudēja spārnu un ietriecās zemē.
Bojāgājušie piloti bija vecumā no 24 līdz 35 gadiem un nāca no dažādiem Latvijas novadiem. Vairākiem no viņiem bija arī Neatkarības kara pieredze un saņemti valsts apbalvojumi. Latvijas prese tolaik kritizēja pulka materiāltehnisko nodrošinājumu, taču līdzīgas negadījumu problēmas tobrīd piedzīvoja arī citu Eiropas valstu aviācija. Kā atbilde uz drošības jautājumiem no 1929. gada beigām pulkā pakāpeniski ieviesa izpletņu lietošanas apmācību, kas regulāra kļuva no 1931. gada.
