Vētra atklāj Latvijas kritiskās infrastruktūras vājās vietas
22. augusta vētra atstāja bez elektrības ap trešdaļu Latvijas mājsaimniecību un traucēja mobilo sakaru darbību, atklājot valsts infrastruktūras neaizsargātību pret ilgstošiem elektroapgādes pārrāvumiem. Postījumos gāja bojā viens cilvēks, cietuši vairāki.
Nakts no sestdienas uz svētdienu vētra pāri Latvijai pārvērtusies par nopietnu pārbaudījumu valsts kritiskajai infrastruktūrai. Svētdienas rītā elektrības nebija aptuveni katrai trešajai mājsaimniecībai, un traucējumi elektrotīklā skāra arī mobilo sakaru bāzes stacijas – desmitiem tūkstoši cilvēku uz laiku palika bez interneta un mobilā sakara.
Specialisti norāda, ka pēc seku novēršanas nepieciešams arī rūpīgi izvērtēt, kā valsts svarīgākās sistēmas spētu darboties, ja elektroapgādes pārtraukums ilgtu ne stundas, bet vairākas dienas – tas var būt izšķiroši gan dabas katastrofu, gan iespējamas sabotāžas vai cita apdraudējuma gadījumā.
Skartā infrastruktūra
Elektroapgādes traucējumi maksimumā skāra ap 277 tūkstošiem klientu. Mobilo sakaru operators "Bite" ziņoja par aptuveni 200 bāzes stacijām bez centralizētas elektrības, LMT norādīja uz traucējumiem aptuveni 3% jeb ap 46 600 pieslēgumu, savukārt "Tele2" atzina problēmas, taču precīzus skaitļus vēl nav nosaukusi. Operatori izmanto rezerves akumulatorus un ģeneratorus, taču piekļuvi dažām stacijām apgrūtina kritušie koki un applūdušas teritorijas.
Vētra skārusi arī pārvades tīklu – traucēta darbība bijusi 46 no vairāk nekā 150 AST apakšstacijām, bojātas piecas 330 kV un skartas 44 110 kV līnijas.
Cilvēku upuri un glābšanas darbi
Stihijā medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 14 cilvēkiem, bet Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks. Līdz svētdienas pulksten septiņiem rītā glābēji saņēmuši 1876 pieteikumus par vēja radītiem postījumiem – vairāk nekā visā iepriekšējo, 2024. gada vasaras vētru periodā. Visbiežāk ziņots par nogāztiem kokiem, kas bloķējuši ceļus un bojājuši ēkas, automašīnas un elektrolīnijas.
Traucējumi skāruši arī dzelzceļu – vairākos virzienos vilcienu satiksme bijusi apturēta vai ierobežota, ar atceltiem reisiem un vairāku stundu kavējumiem, kas vēl dienas vidū nebija pilnībā novērsti.
Sestdien vietām nolijis aptuveni puse mēneša nokrišņu normas, applūstot ielām un zemākajām teritorijām – tas parādīja, ka lietusūdens novadīšanas sistēmas nespēj tikt galā ar tik intensīviem nokrišņiem.
