Vētras sekas atklāj Latvijas neaizsargātību pret infrastruktūras traucējumiem

Aizvadītās nedēļas nogales vētra Latvijā radīja plašus elektroapgādes un mobilo sakaru traucējumus, kā arī problēmas degvielas uzpildes stacijās, slimnīcās un veikalos. Notikums parādīja, cik cieši mūsdienu ikdiena un ekonomika ir saistīta ar sistēmām, kuras parasti tiek uztvertas kā pašsaprotamas – ja pazūd elektrība, ātri seko problēmas ar sakariem, maksājumiem un preču pieejamību.

CSR Latvia valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone raksta, ka šāda krīze rodas nevis paša dabas notikuma dēļ, bet gan tad, kad ekstrēms notikums sastopas ar nesagatavotu sistēmu. Viņa norāda, ka Latvijas izpratne par kritisko infrastruktūru bieži aprobežojas ar elektrotīkliem, telekomunikācijām, ūdensapgādi un valsts iestādēm, taču krīzes brīdī nozīmīgi kļūst arī citi objekti – kaimiņu veikals, degvielas uzpildes stacija vai vieta, kur uzlādēt telefonu. Īpaši aktuāls tas ir reģionos, kur alternatīvu pakalpojumu ir maz.

Autore uzsver, ka gan valstij un pašvaldībām, gan uzņēmumiem jāuzņemas lielāka atbildība par sabiedrības noturību. Uzņēmumiem, tostarp pārtikas tirgotājiem, degvielas tīkliem, bankām un telekomunikāciju kompānijām, vajadzētu izvērtēt, cik ilgi tie spētu darboties bez elektrības vai sakariem un vai ir gatavi piegāžu ķēžu traucējumiem. Latvijā šādam novērtējumam jau pieejami rīki, piemēram, klimatariski.lv.

Alksne-Bensone atgādina, ka 72 stundu gatavība un lietotne "112 Latvija" nav domāta tikai kara vai militāra apdraudējuma gadījumiem, bet arī situācijām, kad vairākas dienas nav pieejama ierastā infrastruktūra. Viņa aicina katru cilvēku sev pajautāt, vai mājās ir pietiekami daudz ūdens, uzlādēta baterija, lukturis, medikamenti un skaidra nauda, kā arī atcerēties par sabiedrības ievainojamākajiem locekļiem – senioriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Raksta noslēgumā autore uzsver, ka pilnībā novērst visus riskus nav iespējams, taču sabiedrība var labāk apzināties savu ievainojamību un uztvert klimata risku vadību kā tikpat racionālu praksi kā ugunsdrošību vai kiberdrošību.