Viduslaiku manuskripti atklāj aitu bakas vīrusa vēsturi
Zinātnieki no viduslaiku pergamentiem izdalījuši aitu bakas vīrusa DNS, pierādot, ka slimība plosījusies Eiropas ganāmpulkos gadsimtiem ilgi. Atklājums parāda, ka senie rokraksti glabā ne tikai kultūras, bet arī lopu slimību vēsturi.
Pētnieku komanda ir izmantojusi mikrobu DNS analīzi, lai izpētītu viduslaiku pergamenta rokrakstus un atrastu tajos aitu bakas vīrusa pēdas. Paraugi tika ievākti no manuskriptiem, kas glabājas Jeilas universitātē, Kembridžas universitātē, Corpus Christi koledžā, Dublinas Universitātes koledžā (UCD), Lambetas pils bibliotēkā un Trīsvienības koledžā, kā arī citās kolekcijās.
Pētītie darbi ietvēra lappuses no 15. gadsimta "Speculum Historiale", 15. gadsimta Klervo manuskriptiem, vairākiem 9. gadsimta evaņģēliju fragmentiem, 9. gadsimta Achadeus psaltēru, 11. gadsimta sākuma Trīsvienības evaņģēlijiem, Lambetas Bībeli un tūkstoš gadus veciem Jorkas evaņģēlijiem.
Vīrusa pēdas dažādos dzīvniekos
Daudzās lappusēs, bieži vien no viena un tā paša manuskripta, atrastas aitu bakas patogēna DNS pēdas, kas liecina, ka pergamenta izgatavošanai izmantoti inficēti dzīvnieki. Tas norāda, ka viduslaiku aitu ganāmpulkos bijuši bieži bakas uzliesmojumi. Pētniekus pārsteidza fakts, ka vīrusa pēdas atrastas arī uz teļa un kazas ādas gatavota pergamenta, kas var liecināt vai nu par infekcijas pāreju starp sugām, vai piesārņojumu pergamenta ražošanas laikā.
Komanda papildus analizēja DNS no bronzas laikmeta aitu zobiem, kas savākti apmetņu vietās Krievijā un Kazahstānas centrālajā daļā, jo zobi var saglabāt infekcijas pēdas tūkstošiem gadu. Salīdzinot senās sekvences ar viduslaiku paraugiem, pētnieki secināja, ka aitu bakas vīruss no kazu bakas un ādas mezglu slimības vīrusiem atšķēlies pirms aptuveni 11 500 līdz 3700 gadiem — laikā, kas sakrīt ar dzīvnieku pieradināšanu Eiropā.
Kopumā pētnieki atguva 21 senu genomu, kas aptver periodu no 1700. gada pirms mūsu ēras līdz agrīnajiem jaunajiem laikiem Eiropā. Pētījuma līdzautors Kevins G. Deilijs no UCD norādīja, ka pergamenta izgatavošana ilgi uzskatīta par izzūdošu amatu, taču tagad kļūst skaidrs, cik daudz pagātnes tas saglabājis, tostarp liecības par slimību izplatību viduslaiku lopos.
