Viedoklis: vētras izraisītie elektrības pārrāvumi atklāj enerģētikas sistēmas nesagatavotību

Nesenā vētra atstāja bez elektrības vairāk kā 280 000 klientu Latvijā, daudzviet uz vairāk kā 30 stundām. Autors, siltumenerģētiķis Aleksandrs Lielmežs, savā mājsaimniecībā pirmo reizi 37 gados piedzīvoja tik ilgu pārtraukumu, kas parādīja, cik lielā mērā ikdiena atkarīga no elektrības — sākot no plīts un ūdens sildīšanas, līdz sakariem un interneta pieejai.

Trūkst cēloņu analīzes

Pēc autora domām, publiskajās diskusijās par vētras sekām galvenā uzmanība pievērsta seku novēršanai un pārmetumiem nesagatavotiem iedzīvotājiem, taču trūkst godīgas analīzes, kāpēc augstsprieguma un sadales tīkli nav pietiekami noturīgi pret šādiem laika apstākļiem, lai gan tarifi pēdējā laikā ir būtiski pieauguši.

Investīciju prioritātes apšaubāmas

Autors norāda, ka liela daļa investīciju novirzīta vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanai kopējam tīklam, taču vētras un ilgstoša anticiklona laikā šīs jaudas nedarbojas, tāpēc to nozīme avārijas situācijās esot niecīga. Viņš ierosina pārskatīt Latvijas enerģētikas stratēģiju 2050. gadam un vairāk investēt bāzes jaudās, piemēram, koģenerācijas stacijās un modulārās atomelektrostacijās.

Piemērs no Mālpils pagasta

Kā piemēru autors min Mālpils pagastu, kur darbojas hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas un saules paneļi ar kopējo jaudu virs 2300 kilovatiem — teorētiski pietiekami, lai izveidotu energokopienu. Tomēr vētras laikā neviens no šiem ražotājiem nevarēja nodrošināt elektrību pat kritiskajai infrastruktūrai, jo tīkli nav pielāgoti lokālai darbībai.

Priekšlikumi

Autors piedāvā vairākus risinājumus: apvienot pārvades un sadales tīklu operatorus, nomainīt meža teritorijās esošās gaisvadu līnijas pret kabeļiem, nodrošināt mazo ražotāju spēju strādāt lokāli, veicināt energokopienu veidošanu un mikroģenerāciju, kā arī novirzīt klientu maksājumus tīklu drošuma uzlabošanai, nevis peļņai. Rakstā izteikta pateicība elektrotīklu atjaunošanā iesaistītajiem darbiniekiem.