Vientuļa pastaiga pa Berkšīras pauguriem: dabas dienasgrāmata no 1951. gada

Britu laikraksta The Guardian rubrikas «Country diary», kurā autori apraksta dabu un lauku dzīvi, arhīva ieraksts, datēts ar 1951. gada 31. oktobri, vēsta par pastaigu Berkšīras pauguros Anglijas dienvidos. Rakstītājs uzskata, ka oktobrī dienvidu Anglijā grūti atrast vientuļāku vietu.

Aitu un zemkopju trūkums

Aitas esot lēni atgriežoties, taču to joprojām esot ļoti maz. Visu dienu klīstot pa aitu ganībām, autors sastopot ne vairāk kā vienu gannu ar ganāmpulku. Tur, kur liela zemes daļa pārvērsta aramzemē, gadoties sastapt retu arāju. Viņš traktoru lietojot tikpat ierasti, kā viņa priekštecis zirgus, kad autors pirms 20 gadiem sāka staigāt pa šiem pauguriem.

Putni uz pauguriem

Putnu esot ievērojami mazāk nekā ielejās. Pauguros 1940. gadā veikts apsekojums parādījis, ka vaislas laikā putnu skaits uz akru bijis aptuveni tāds pats kā virsājos vai tīrelī. Autors domā, ka tas attiecoties uz visu gadu. Pēc viņa novērojumiem pāreja uz aramzemi kara laikā un pēc tā šo situāciju būtiski nav mainījusi.

Nesen, trīs jūdžu pastaigā pa pauguriem starp Wantage un Lambourn, viņš redzējis tikai kovārņu baru, dažus cīruļus un pļavas čipstes, linzivju baru un pāris meža baložu. Maršruta zeme bijusi samērā vienmērīgi sadalīta starp aramzemi, aitu ganībām un zirgu skriešanās trasēm.