Viļņas TV bokstu zibens skar vienpadsmit reižu biežāk nekā apkārtni
Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests atklāj, ka Viļņas televīzijas tornis, valsts augstākā celtne, tiek trāpīts ar zibeni aptuveni 11 reizes biežāk nekā tā apkārtne. Torņa zibensaizsardzības sistēma līdz šim ir pasargājusi gan darbiniekus, gan apmeklētājus no ievainojumiem.
Pēc nedēļas nogalē pār Viļņu pārvēlušajiem pērkona negaisiem, kas radīja iespaidīgas zibens spēles un plašus postījumus, Lietuvas meteorologi atgādinājuši par īpašu risku, kas saistīts ar galvaspilsētas augstāko būvi.
Saskaņā ar 2023. gadā veiktu pētījumu, ko citējis Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta galvenais komunikācijas speciālists Gitis Valaika, 326 metrus augstais Viļņas televīzijas tornis tiek trāpīts ar zibeni vidēji 11 reizes biežāk nekā apkārtējā teritorija. Valaika skaidroja, ka zibens vienmēr meklē vadītspējīgāko ceļu uz zemi, un tā kā tornis atrodas uz pauguma, ir ļoti augsts un aprīkots ar zemējuma sistēmu, tas tiek trāpīts sevišķi bieži. Vienlaikus tornis daļēji pasargā apkārtējās teritorijas, pārtverot zibeni, kas citādi varētu trāpīt tuvumā esošām vietām, lai gan risku tas neizslēdz pilnībā.
Precīzs skaits nav zināms
Lietuvas valsts Radio un televīzijas centra komunikācijas direktors Valds Kaminskass norādīja, ka precīzs zibens spērienu skaits netiek fiksēts, taču gadu gaitā tornis trāpīts simtiem reižu. Jau būvniecības laikā tornis aprīkots ar zibensaizsardzības sistēmu, kas paredzēta zibens uztveršanai un elektriskās izlādes droši novadīšanai zemē caur zibensnovedējiem, kurus regulāri pārbauda.
Kaminskass piebilda, ka torņa iekšienē esošie cilvēki bieži pat nepamana zibens spērienu, jo sistēma novada elektrisko strāvu drošā veidā un novērš bīstamas elektromagnētiskas parādības ēkas iekšpusē. Viņš nav dzirdējis par gadījumiem, kad darbinieki vai apmeklētāji būtu cietuši no zibens.
Valaika piebilda, ka Lietuvā zibens bieži trāpa arī ūdenskrātuvēs — upēs, ezeros un avotos —, kā arī augstos kokos, vēja turbīnās un karjeros. Tā kā vispusīgi dati par zibens spērieniem tiek vākti tikai kopš 2011.–2012. gada, esot pāragri noteikt citas statistiski ticamas zibens "karstās vietas" valstī — ticamāku secinājumu izdarīšanai nepieciešami vismaz 20 līdz 30 gadu novērojumi.
