Vitkofs un Kušners miera sarunās aktualizējuši Eiropas drošības jautājumu, kas Kremlim ir izdevīgi

ASV prezidenta īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, mēģinot atdzīvināt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, paplašinājuši sarunu tematiku un tajā iekļāvuši Eiropas drošības arhitektūras jautājumu. Kā raksta britu laikraksts Financial Times, šāds solis Kremlī izraisījis lielu gandarījumu, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau sen pieprasa novērst tā dēvētos kara pamatcēloņus.

Pēc Kremļa loģikas, galvenais no tiem ir organizāciju, līgumu un normu kopums, uz kura balstās Eiropas drošība. Eiropas līderi savukārt norāda, ka saturīgas sarunas par drošības mehānismiem iespējamas tikai pēc uguns pārtraukšanas Ukrainā. Viņuprāt, piekrišana šai tēmai miera sarunu sākumā nozīmētu ielaisties Krievijas izliktā lamatā. ASV sūtņi atzīst, ka bez Eiropas līdzdalības vienošanās par Ukrainu nav iespējama, un apgalvo, ka eiropieši piedalīsies nākamajā sarunu kārtā.

Eksperti: Maskava meklē papildu sviras

Londonas analītiskā centra Nest Centre ārpolitikas nodaļas vadītājs Džons Loafs, kurš specializējas Krievijas jautājumos, uzskata, ka amerikāņu sūtņi rīkojušies Putina labā, un tas Krievijas vadītāju tikai iedrošinās. Daudzi eksperti Krievijas centienus pārskatīt pēc Aukstā kara izveidoto kārtību vērtē kā manevru, kas novērš uzmanību no iebrukuma Ukrainā. Daži neizslēdz, ka Maskava vēlas atjaunot dominanci Austrumeiropā un liegt NATO turpmāku paplašināšanos.

Financial Times atgādina, ka Krievijas galvenais sarunvedis šonedēļ Abū Dabī notikušajās sarunās Vladimirs Medinskis iepriekš aicinājis uz “jaunu Jaltu un Potsdamu” — konferencēm, kurās sabiedroto līderi sadalīja pēckara Eiropu ietekmes sfērās. Analītiķi norāda, ka drošības arhitektūras apspriešana pirms pamiera dotu Maskavai papildu spiediena līdzekļus pret Eiropas ilgtermiņa finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai, kā arī varētu radīt plaisu starp Eiropu un ASV.

Kādi priekšlikumi izskanējuši

Pagājušajā nedēļā Kušners paziņoja, ka ASV izskata piecus mērķus: pastāvīgas konsultācijas drošības jautājumos, uzticamus sakaru kanālus krīzes situācijās, lielāku caurskatāmību militārajā jomā, savstarpējus pasākumus eskalācijas riska mazināšanai un stabilu pamatu ilgtermiņa drošībai Eiropā. Viņš uzsvēra, ka NATO paliks Eiropas kolektīvās aizsardzības centrālais elements.

ASV amatpersonas izvirzījušas arī ideju atjaunot NATO–Krievijas padomi, 2002. gadā izveidotu konsultatīvu struktūru, kas Krievijai deva iespēju piedalīties alianses diskusijās. Maskava no tās faktiski atteicās, gatavojoties karam pret Ukrainu. Krievijas Ārlietu ministrijā agrāk izskanējusi doma par atsevišķu NATO dalībvalstu un Krievijas savstarpējas neuzbrukšanas paktu parakstīšanu; analītiķi uzskata, ka tas padarītu bezjēdzīgas alianses savstarpējās aizsardzības garantijas.

BBC redaktors Krievijas jautājumos Stīvs Rozenbergs norādījis, ka Kremlis no jauna ir atcēlis 2021. gada decembrī izvirzītos “līgumu projektus” ar ASV un NATO. Tie paredzēja apturēt alianses paplašināšanos austrumu virzienā un izvest NATO militāro infrastruktūru no valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kas pēc PSRS sabrukuma pievienojušās aliansei.