VUGD: gandrīz 12% iedzīvotāju šūnu apraides brīdinājumus neuzskata par sev attiecināmiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aptauja Latvijā rāda, ka 11,7% iedzīvotāju nerīkojas pēc šūnu apraides brīdinājuma, jo uzskata, ka apdraudējums viņus neskars. Dienesta vadītājs to dēvē par satraucošu.
/nginx/o/2026/11/09/18026854t1h0f98.jpg)
Latvijā aptuveni 12% iedzīvotāju pēc šūnu apraides brīdinājuma saņemšanas nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. To pirmdien, 9. novembrī, žurnālistiem atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, komentējot dienesta pasūtītu aptauju. Šūnu apraide ir sistēma, kas mobilajos tālruņos nosūta oficiālus agrīnās brīdināšanas paziņojumus par apdraudējumu.
Ko rāda aptauja
Pētījumu uzņēmums "Norstat" 2026. gada novembrī tiešsaistē aptaujāja 1004 respondentus visā Latvijā. Gandrīz 95% no tiem ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus, bet 89,4% – jau vairākas reizes.
Vairāk nekā puse jeb 51% paziņojumus uztver nopietni. No tiem 41,7% pirms rīcības pārbauda papildu informāciju, bet 9,3% nekavējoties izpilda norādījumus. Vēl 24,4% paziņojumiem pievērš uzmanību, taču ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties, bet 11,7% nerīkojas, jo domā, ka apdraudējums viņus neskars. Savukārt 9% paziņojumus ignorē vai tiem nepievērš uzmanību.
VUGD un psiholoģes skaidrojums
Baltmanis uzsvēra, ka agrīnā brīdināšana ir privilēģija, jo daudzās valstīs tādu sistēmu nav. Viņš minēja 2021. gada plūdus Vācijā un Beļģijā, kuros kopumā gāja bojā 157 cilvēki; Beļģijā viens no secinājumiem bija tāds, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas nebija. Pēc viņa teiktā, paziņojums ir oficiāla un uzticama informācija, un tā pārapstiprinājums sociālajos tīklos vai medijos nav vajadzīgs. Šūnu apraidi aktivizē tikai tad, ja, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki ir pārbaudījuši informāciju par reāli pastāvošu apdraudējumu.
Klīniskā psiholoģe Diāna Zande kā vienu no iemesliem minēja informācijas pārsātinājumu un nogurumu no brīdinājumiem. Viņa iesaka izveidot personīgu rīcības plānu: izlasīt paziņojumu, un, ja tajā prasīta tūlītēja rīcība, vispirms to izpildīt, bet papildu informāciju meklēt pēc tam. Tāpat vērts ģimenē pārrunāt, kurš sazināsies ar tuviniekiem.
Šogad Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji vairākkārt saņēmuši brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, un daži droni Latvijā nokrituši un eksplodējuši.
