Z paaudze nevēlas kļūt par priekšniekiem — satraucoša tendence Eiropā
Z paaudze arvien retāk vēlas ieņemt vadošus amatus, radot bažas par vadītāju trūkumu, īpaši Eiropā, kur sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits.
Saskaņā ar globālu pētījumu, tikai aptuveni 6% Z paaudzes pārstāvju vēlas kļūt par priekšniekiem. Šī tendence rada nopietnas bažas uzņēmumiem, kas jau saskaras ar grūtībām, veidojot nākotnes vadītāju paaudzi. Kā norāda darbinieku iesaistes eksperts Tomāšs Šklarskis, paaugstināšana amatā mūsdienās nozīmē daudz lielāku slodzi. Vidējais komandas lielums pieaudzis no sešiem līdz divpadsmit cilvēkiem, tādējādi palielinot spiedienu uz vadītājiem, kuriem jāatbild gan par biznesa mērķiem, gan par komandas labbūtību.
Z paaudze reālistiski vērtē, ko nozīmē vadītāja darbs un no kā nāktos atteikties, lai to sasniegtu. Viņi dod priekšroku līdzsvaram starp darbu un privāto dzīvi. Šī problēma ir globāla, bet Eiropā tā var kļūt īpaši akūta demogrāfisko pārmaiņu dēļ – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās. Ja uzņēmumi nesagatavos jaunus līderus, tiem būs grūtāk saglabāt efektivitāti.
Eksperts uzsver, ka mākslīgais intelekts neaizstās labu līderi. Lai gan MI automatizē procesus, tas nespēj efektīvi pildīt vadītāja funkcijas, jo trūkst empātijas, spējas veidot attiecības un motivēt. Šīs cilvēciskās prasmes joprojām ir būtiskas komandu vadībā.
