Zelenskis un Netanjahu saskaras ar nenoteiktu uzņemšanu Trampa neparedzamajā Baltajā namā
Vienlaicīgās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vizītes Vašingtonā izceļ ASV ārpolitikas mainīgās dinamikas prezidenta Trampa vadībā, abiem līderiem saskaroties ar neskaidriem rezultātiem viņa nepastāvīgās vadības dēļ.
Benjamina Netanjahu un Volodimira Zelenska vizītes Vašingtonā notiek laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ārpolitika ir kļuvusi neparedzama un pretrunīga. Abi līderi ierodas Baltajā namā no ļoti atšķirīgām pozīcijām – Netanjahu ietekme ir samazinājusies pēc neveiksmīgā kara ar Irānu, savukārt Zelenska starptautiskais statuss ir pieaudzis, pateicoties Ukrainas pretošanās spējām.
Izraēlas premjerministra kritums sākās pirms pieciem mēnešiem, kad Tramps viņa mudināts iesaistījās karā pret Irānu, balstoties uz solījumiem, ka Teherānas režīms ātri sabruks. Kad tas neizdevās, prezidents publiski kritizēja Netanjahu un lika saprast, ka viņam jāpakļaujas Baltā nama prasībām. Izraēla tika izslēgta no sarunām ar Irānu, un tās viedoklis netika ņemts vērā, pieņemot lēmumus par F-35 iznīcinātāju pārdošanu Turcijai vai kodolvienošanos ar Saūda Arābiju. Aptaujas liecina, ka gandrīz puse amerikāņu uzskata, ka Netanjahu būtu jāapcietina pēc ierašanās par kara noziegumiem.
Turpretī Zelenskis ierodas Vašingtonā no spēcīgākas pozīcijas. Ukraina ir pārspējusi ASV administrācijas prognozes par neizbēgamu sakāvi, kļūstot par līderi dronsakaros. Daļa no Maga atbalstītājiem, kas viņu iepriekš uzskatīja zaudētāju, tagad ir sasilušas pret Ukrainas prezidentu.
Abu līderu vienlaicīgās vizītes sakrita ar senatora Lindseja Grehema bērēm – republikāņu vanaga, kurš bija spēcīgs gan Izraēlas, gan Ukrainas atbalstītājs. Viņa nāve simbolizē šāda veida politiķu izzušanu.
Trampa valdīšana ar kaprīzēm nozīmē, ka neviens no viesiem nevar paredzēt, kā tiks uzņemts. Abas puses nevēlējās, lai tikšanās tiktu filmēta. Prezidents sāka savu termiņu ar pilnīgu atbalstu Netanjahu, bet tagad, saskaroties ar vēlētāju neapmierinātību, cenšas izkļūt no reģiona, taču saskaras ar Izraēlas pretestību.
Ukrainā Tramps ierosināja miera plānus, kas bieži atkārtoja Krievijas nostāju, piedāvājot teritorijas, kuras Krievija pat nebija iekarojusi. Ukraina atteicās kapitulēt un, neskatoties uz ASV militārās palīdzības samazinājumu, turpināja cīnīties, paļaujoties uz Eiropu un pašu radītajām prasmēm.
Zelenskis tagad ir negaidīti populārs galēji labējās Maga influencers vidū, piemēram, Lara Lūmere, kura iepriekš attaisnoja Krievijas iebrukumu, bet tagad aicina uz "morālu skaidrību" atbalstot Ukrainu.
Abi līderi ierodas Baltajā namā no atšķirīgām sākuma pozīcijām. Zelenskim jebkas ir uzlabojums, salīdzinot ar 2025. gada februāra Baltā nama apkaunojošo incidentu, kad Tramps un viceprezidents Venss viņu pazemoja kameru priekšā. Šoreiz Zelenskim ir kādas kārtis, taču bez ASV atbalsta viņam ir tikai vāja roka. Viņa tuvākais mērķis ir panākt, lai Tramps atbalstītu Grehema virzīto sankciju likumprojektu pret Krieviju. Tieša ASV militārā palīdzība Ukrainai tuvākajā laikā, visticamāk, neatgriezīsies.
Netanjahu, kaut arī nelabvēlīgā situācijā, joprojām var paļauties uz ASV apņemšanos aizstāvēt Izraēlu tādā apjomā, par kādu Ukraina var tikai sapņot. Abi līderi tomēr apzinās, ka viņu attiecības ar administrāciju var tikt apgāztas acumirklī bez skaidra iemesla šī kaprīzā, nogurušā potenciālā imperatora galmā.
