Zemes mantijas straumes varēja radīt Lielo nesaskaņu iezīmē akmeņu slāņos
Jauns Nature pētījums liecina, ka Lielo nesaskaņu — milzīgu robu Zemes iežu hronikā — veidoja mantijas lēnā kustība kopā ar ledāju erozijām. Pētnieki to pārbaudīja ar sešiem datormodeļiem.
Austrālijas Volongongas universitātes ģeozinātnieks Nikolā Flamēns un viņa kolēģis Santoši Dhungana žurnālā Nature publicējuši pētījumu par vienu no lielākajiem noslēpumiem Zemes ģeoloģiskajā vēsturē — tā dēvēto Lielo nesaskaņu (Great Unconformity). Tas ir iežu slāņos redzams robs, kur jaunākas Kembrija perioda nogulumiežu kārtas guļ tieši virs ievērojami vecākiem iežiem. Pēc pētnieku modeļiem, šo robu radīja Zemes mantijas lēnās straumes kopā ar ledāju darbību.
Kas ir Lielā nesaskaņa
Piemēram, Grand Kanjonā senus kristāliskos iežus klāj smilšakmeņi, kas veidojās Kembrija sprādziena laikā, kad dzīvība sāka strauji dažādoties. Robs ģeoloģiskajā hronikā svārstās no aptuveni 200 miljoniem gadu līdz vairāk nekā miljardam. Ziemeļamerikā vecākie nogulumi virs nesaskaņas ir 635–482 miljonus gadu veci. To atrod arī lielākajā daļā Ziemeļamerikas, kā arī Ziemeļeiropas un Ziemeļķīnas daļā.
Līdzšinējie skaidrojumi
Vadošā versija bija apledojums: pirms aptuveni 720–635 miljoniem gadu ledāji sasniedza tropus, un daļa zinātnieku uzskata, ka visa planēta bija aizsalusi. Taču tādā gadījumā nesaskaņai vajadzētu būt visur, bet tā nav. Arī plaisu veidošanās un jūras līmeņa maiņas šo nevienmērību neizskaidro.
Mantijas loma
Pētnieki pārbaudīja ideju, ka mantija kontinentus lēni paceļ un nolaiž. Mantija ir cieta, taču tajā iezis lēni cirkulē: auksts grimst, karsts ceļas. Sešas simulācijas aptvēra miljardu gadu. Piecos modeļos Laurentija — Ziemeļamerikas senais kodols — ilgi cēlās un Kembrijā grima; Ziemeļeiropai un Ziemeļķīnai šāds modelis parādījās četros.
Ar pacelšanos vien nepietika, jo tā bija pārāk lēzena. To papildināja ledāji, kas nogrieza iežus arī zemās vietās. Kad kontinenti Kembrijā grima, jūra appludināja nolīdzināto virsmu un apraka to. Dienvidamerikā un Austrālijā bija divi cikli, tāpēc tur nesaskaņu grūtāk saskatīt.
Pētnieki atzīst, ka modeļu sākuma dati ir nenoteikti, un mantija nav vienīgais Kembrija sprādziena veicinātājs.
