Zemes mikrobi izdzīvo simulētos Enceladus okeāna apstākļos
Zinātnieki noskaidrojuši, ka Zemes dziļjūras mikrobi spēj izdzīvot laboratorijā radinātā šķīdumā, kas atdarina Saturna pavadoņa Enceladus okeānu. Atklājums pastiprina cerības, ka zem pavadoņa ledus garozas varētu pastāvēt dzīvība.
Pētnieki ir izveidojuši laboratorijā miniatūru Enceladus okeāna versiju un pārbaudījuši, vai tajā var izdzīvot Zemes organismi. Rezultāti liecina, ka Saturna pavadoņa sālsūdens okeāns varētu būt piemērots dzīvībai, lai gan ne īpaši viesmīlīgs.
Eksperimentiem izmantoja mikrobus, kas dabā sastopami pie hidrotermālajiem avotiem Okinavas ieplakā starp Japānu un Taivānu. Šie organismi izdzīvo, pārvēršot ūdeņradi un oglekļa dioksīdu metānā. Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes ģeomikrobioloģijas profesors Viljams Orsi ar kolēģiem sajauca ūdeni ar sāļiem, karbonātiem un smalcinātu iezi, tādējādi atveidojot ne tikai Enceladus okeānam raksturīgo sārmaino vidi, bet arī ūdens un iežu mijiedarbību, kas rada ūdeņradi.
Negaidīts izdzīvošanas spēks
Mikrobi izauga simulētajā šķīdumā, lai gan tā skābums-sārmainums sasniedza pH 11 — ievērojami pārsniedzot organismu zināmās izturības robežas. Turklāt mikrobi pielāgoja savu vielmaiņu, lai tiktu galā ar zemu oglekļa dioksīda koncentrāciju ūdenī. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Science Advances.
Atklātovas planētu ģeozinātņu profesors Deivids Rotherijs no Atvērtās universitātes norādīja, ka pierādījums par metanoģenēzes iespējamību simulētajā okeānā noņem vēl vienu šķērsli mikrobiālas dzīvības iespējamībai tur. Tomēr Orsi uzsvēra, ka eksperimenti ilga tikai dažas dienas, tāpēc nav zināms, vai šādi organismi spētu izdzīvot gadu vai pat miljonu gadu.
Otrā pētījumā tie paši zinātnieki aprakstīja, kā Enceladus izvirduma ledus graudi sasalstot sadalās tā, ka koncentrē atsevišķas okeāna sastāvdaļas — tas nozīmētu, ka iespējamas mikrobu pēdas varētu būt viegli konstatējamas nelielā daļā ledus daļiņu. Interese par Enceladus ir vairojusi atbalstu Eiropas Kosmosa aģentūras plānotajai L4 misijai, kas paredz orbitālo aparātu un nolaišanās moduli pavadoņa dienvidu polā, taču tās starts plānots aptuveni 2042. gadā, sasniedzot Saturnu tikai 2050. gados.
