Zibens nākotne: kā globālā sasilšana var mainīt pērkona negaisus un ugunsgrēkus
Pētījumu apkopojums liecina, ka klimata sasilšana var palielināt zibens skaitu, taču prognozēs joprojām ir lielas nenoteiktības. Zibens arvien biežāk izraisa plašus ugunsgrēkus, un pieaug ugunsgrēku radīto negaisa mākoņu skaits.

Zinātnieki brīdina, ka planētai sasilstot var mainīties zibens, un tam var būt nopietnas sekas. Tēmu aplūko The Guardian rakstā, kurā izmantoti Austrālijas klimata pētnieku komentāri un jaunākie pētījumu apkopojumi.
Zibens nozīme un riski
Vidēji pasaulē ik sekundi notiek ap 60 zibens izlāžu. Katra var atbrīvot līdz septiņiem gigadžouliem enerģijas un uz brīdi sakarsēt apkārtējo gaisu līdz aptuveni 30 000 °C. Zibens ietekmē slāpekļa ciklu, palīdz veidoties ozonam un sadalīt siltumnīcefekta gāzes, piemēram, metānu, kā arī veido ugunsgrēku ciklus mežos, savannās un zālājos.
Katru gadu zibens trāpa aptuveni ceturtdaļmiljonam cilvēku, un aptuveni 24 000 no tiem iet bojā. Austrālijā zibens gadā nogalina piecus līdz desmit cilvēkus un ievaino ap 100. Šogad jūlijā vairāk nekā 48 000 zibens spērienu izraisīja plašus ugunsgrēkus Kanādā un ASV ziemeļrietumos.
Ko rāda prognozes
Jauns, vēl recenzējams pētījumu apkopojums uzrāda ļoti plašu diapazonu: no 11% samazinājuma līdz 44% pieaugumam uz katru globālās sasilšanas grādu, vidēji 7,5% pieaugums. Pētījumi gan vienprātīgi norāda, ka zibens pieaugs augstajos platuma grādos. Melburnas Universitātes klimata zinātņu asociētais profesors Endrjū Dauds norāda, ka siltākā pasaulē daži negaisu veicinoši apstākļi var pastiprināties, taču nenoteiktība joprojām ir liela.
Sausais zibens un ugunsgrēki
Austrālijas organizācija Emergency Leaders for Climate Change brīdina, ka pieaug ugunsgrēku skaits, ko izraisa sausais zibens, proti, zibens bez nokrišņiem. Valsts dienvidaustrumu mežos 2000.–2016. gadā tādu spērienu bija par 50% vairāk nekā iepriekšējās divās desmitgadēs. Dauds uzsver, ka zibens izraisītie ugunsgrēki parasti izdeg lielākā platībā, jo rodas attālās vietās un bieži vairākos perēkļos vienlaikus.
Savukārt Jaunsvelsas Universitātes profesors Džeisons Evanss min „milzīgu pieaugumu” ugunsgrēku radīto pirokumulonimbu mākoņu skaitā Austrālijā. Melnās vasaras ugunsgrēkos 2019.–2020. gadā to reģistrēja gandrīz tikpat, cik iepriekšējos 40 gados kopā.


/nginx/o/2026/11/07/18023208t1h77e7.jpg)