Ziemas aršana parasti ir labāka par pavasara aršanu, taču tikai pie piemērota augsnes mitruma
Polijas lauksaimniecības portāls Farmer.pl norāda, ka ziemas aršana parasti dod labāku rezultātu nekā pavasara aršana, ja augsne nav pārmērīgi mitra. Aršana slapjā augsnē palielina degvielas patēriņu un pasliktina ūdens uzkrāšanos.

Polijas lauksaimniecības portāls Farmer.pl 3. novembrī publicēja skaidrojumu par to, kad kultūraugu audzētājiem vērts veikt ziemas aršanu. Rakstā teikts, ka aršana vēlā rudenī vai ziemā gandrīz vienmēr ir labāks risinājums nekā pavasara aršana, taču tikai tad, ja augsnes mitrums ir piemērots. Ja augsne ir pārāk slapja, darbu labāk neveikt. Ar aršanu sākas visa arkla apstrādes sistēma, tāpēc tās kvalitāte ietekmē turpmākos agrotehniskos darbus.
Kāpēc slapja aršana ir problēma
Viena no biežākajām kļūdām ir aršana pārāk mitrā vai pārāk sausā augsnē. Vēlā rudenī un ziemā biežāk problēma ir pārlieku liels mitrums. Ja augsne nebirst, bet tiek apgriezti veseli slāņi, pasliktinās ūdens caurlaidība. Pēc pirmajām stiprākajām lietavām uz virsmas var veidoties ūdens uzkrājumi, un ūdens netiek pilnībā uzkrāts.
Publikācijā minēts arī ekonomiskais aspekts: mitrā augsnē dīzeļdegvielas patēriņš pieaug aptuveni par 25–50 %, atkarībā no aršanas dziļuma un augsnes klases. Palielinās riteņu slīde un pretestība.
Aršanas dziļumam ir nozīme: 20 cm dziļumā arkls nogriež, paceļ un apgriež ap 3000 tonnu augsnes hektārā, bet katrs papildu centimetrs piepulcina aptuveni 150 tonnu. Pārmērīgi mitra augsne var būt līdz 30 % smagāka. Katrs papildu dziļuma centimetrs palielina vidējo degvielas patēriņu par aptuveni 2 %.
Pēc slapjas aršanas augsne var kļūt blīva, pavasarī to ir grūtāk apstrādāt un grūtāk iegūt vēlamo kunkuļaino struktūru. Pieaug arī arkla zoles veidošanās risks, un arkla slānī vieglāk rodas bezskābekļa apstākļi.
Kad aršanu atlikt
Ziemas aršanas galvenais uzdevums ir sagatavot augsni, lai tā vēlā rudenī un ziemā uzkrātu pēc iespējas vairāk ūdens. Ja darbs tiek veikts ļoti slapjos apstākļos, šī priekšrocība tiek zaudēta. Tāpēc, ja lauka apstākļi nav optimāli, darbu labāk atlikt, piemēram, uz decembri. Tas gan neattiecas uz gadījumiem, kad sējai paredzēti ziemas kvieši.
Pavasara aršana tiek uzskatīta par rezerves variantu. Tā neļauj augsnei uzkrāt tikpat daudz nokrišņu, un uzarta augsne ātrāk izžūst. Savukārt ziemas aršana iznīcina grauzēju mītnes un nevēlamo veģetāciju, kas pavasara sākumā patērētu augsnes ūdeni.


