Ziemeļāfrikas reakcijas uz Seūtas krīzi: suverenitāte, sarkasms un pārmetumi

Neviens negaidīja, ka pilsēta, kuras platība ir tikai 19 kvadrātkilometri, kļūs par humānās un diplomātiskās krīzes epicentru, kuras sekas skar visu Dienvideiropu. Ceturdienas laikā Seūtā ieradās tūkstošiem migrantu no Marokas teritorijas — lielākā masveida pārvietošanās kopš 2021. gada krīzes. Pilsētas amatpersonas lēš, ka ieradās aptuveni 60 000 cilvēku, bet upuru skaits līdz piektdienas pēcpusdienai pieaudzis līdz 34, liecina Spānijas Iekšlietu ministrijas informācija. Video no Tarahalas pludmales parāda haosu — lieli pūļi skrien starp molu un ceļiem pie robežas. Lielākā daļa ieradušos ir jaunieši, bet redzamas arī sievietes ar bērniem un veselas ģimenes, ceļā riskējot ar noslīkšanu un izsīkumu.

Maroka: suverenitātes jautājums atkal virspusē

Notikumi Seūtā atkal aktualizējuši jūtīgo jautājumu par Seūtas un Meliljas pilsētu suverenitāti, ko Rabata uzskata par savu teritoriju kopš neatkarības 1956. gadā. Krīze sakrita ar Marokas troņa dienas svinībām. Vietējais medijs Hespress raksta, ka masveida iekļūšana Seūtā un mēģinājumi šķērsot robežu arī Meliljā atgriezuši diskusijas par sociālekonomisko situāciju pierobežas rajonos un pilsētu vēsturiskās saiknes ar Maroku. Hespress citē Seūtas un Meliljas reintegrācijas komitejas vadītāju Jahju Jahju, kurš norāda, ka Seūtas varas iestāžu rīcība atklāj "Spānijas klātbūtnes trauslumu", bet lūgums izvietot armiju nozīmē "politisku neveiksmi".

Alžīrija: migrācijas bumba un politiskie punkti

Alžīrijas attieksmē pret notikumiem izpaudās vēsturiskā naidība pret Rabatu. Medijs Tout sur l'Algerie notikušo nodēvēja par "marokāņu masveida bēgšanu", nosaucot Maroku par "Eiropas lutināto bērnu" un apgalvojot, ka tā atkal izmantojusi "migrācijas bumbu" pret Madridi. Portāls kritizējis Eiropas līderus, īpaši Itālijas premjeri Džordžu Meloni, kura aicinājusi apturēt Spānijas dalību Šengenā, un ārlietu ministru Antonio Tajani par vēlmi izpatikt Marokai. Tiek apgalvots, ka Marokas drošības spēki ļāvuši migrantiem netraucēti šķērsot robežu — vai nu nespējot to kontrolēt, vai arī izmantojot migrāciju kā ieroci. Alžīrijas valsts televīzija notikušo sauc par "masveida bēgšanu", kas atspoguļo Marokas ekonomiskās un sociālās grūtības. Savukārt Alžīrijā jauniešu bezdarbs ir aptuveni 31%, un valdība saskaras ar kritiku par Hirak protestu apspiešanu.

Sociālajos medijos Alžīrijā dominē sarkasms: viens lietotājs Maroku nodēvējis par "Šveici" un uzstāj, ka Seūta pieder Spānijai. Marokas lietotāji atbildēja, ka arī alžīrieši bēg no savas valsts realitātes, un citi publicēja video par citu tautību cilvēkiem, kuri meklē labāku dzīvi.

Tunisija: smiekli un ironija

Tunisijas sociālo mediju lietotāji dalījās ar video no Seūtas masveida pārvietošanās, piebilstot komentārus, nereti humoristiskus. Viens rakstīja: "Palicis tikai karalis", atsaucoties uz lielo cilvēku skaitu, kas dažu stundu laikā pametuši Maroku. Citi norādīja, ka attēli atklāj sociālekonomiskās krīzes dziļumu Ziemeļāfrikas jauniešu vidū, ko dzen bezdarbs. Tunisijā jauniešu bezdarbs 2025. gadā sasniedza 38%, un pati valsts ir nozīmīgs nelegālās migrācijas avots uz Eiropu. Prezidents Kais Saīds 2021. gada jūlijā koncentrēja varu savās rokās, atlaida parlamentu un 2022. gadā pieņēma jaunu konstitūciju.

Fons: Seūta un Melilja

Spānijai pieder divi eksklāvi Ziemeļāfrikā — Seūta un Melilja. Seūtu portugāļi ieņēma 1415. gadā, un tā nonāca Spānijas kontrolē 1668. gadā pēc Lisabonas līguma. Melilja ir Spānijas pakļautībā kopš 1497. gada. Kopš 1995. gada abām pilsētām ir pašpārvaldes tiesības. Maroka tās joprojām uzskata par okupētām teritorijām. 1995. gadā Spānija uzcēla 8,4 kilometrus garu žogu ap Seūtu, bet Meliljai — 12 kilometrus garu žogu. 2021. gada krīzi, kad dažu dienu laikā robežu šķērsoja aptuveni 8000 cilvēku, saistīja ar diplomātisku strīdu pēc tam, kad Spānija uzņēma Rietumsahāras Polisario frontes līderi Brahimu Gali.