Zinātnieki atklāj, ka Milžu ceļš radies globāli nozīmīga vulkāna izvirduma rezultātā
Jauns pētījums atklāj, ka Ziemeļīrijā esošais Milžu ceļš veidojies daudz ātrāk, nekā līdz šim domāts, un tā izcelsme saistīta ar globāli nozīmīgu vulkānisku notikumu pirms 60 miljoniem gadu.
Ziemeļīrijas piekrastē izvietotais Milžu ceļš, kas sastāv no aptuveni 40 000 savstarpēji savienotām bazalta kolonnām, ir viens no Apvienotās Karalistes lielākajiem dabas brīnumiem un iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Simtiem gadu īru folklora vēstīja, ka to radījis milzis Finns Makkūls, lai šķērsotu jūru un cīnītos ar skotu sāncensi Benandonneru, taču zinātnieki nu snieguši precīzāku skaidrojumu.
Britu Ģeoloģijas dienesta (BGS) ģeohronologs Dr. Saimons Tapsters un viņa komanda noskaidrojuši, ka šīs unikālās kolonnas izveidojušās intensīvas vulkāniskās aktivitātes rezultātā, kas notika pirms aptuveni 60 miljoniem gadu un ilga tikai 5,5 miljonus gadu – par 8 miljoniem gadu mazāk, nekā iepriekšējie aprēķini liecināja.
Pētniekiem pirmo reizi izdevies nepārprotami pierādīt, ka pirmās lavas plūsmas Ziemeļīrijas plato ir tieši saistītas ar to pašu vulkānisko aktivitāti, kas veidojusi bazalta kolonnas Fingala alā Skotijas Hebridu salā Staffa – ieži, par kuriem līdz šim uzskatīja, ka tie radušies miljoniem gadu pēc Milžu ceļa. Tāpat izrādījies, ka ar šo vulkānisko notikumu saistītas arī klinšu formācijas tuvējā Mornas kalnu grēdā un Rumas salā Hebridās, kā arī magmatiskā aktivitāte Skaijas salā. Tas ļāvis zinātniekiem pirmo reizi precīzi iekļaut Milžu ceļa veidošanos globālā ģeoloģiskā kontekstā un izveidot jaunu vulkāniskās aktivitātes laika līniju Ziemeļīrijā.
Dr. Tapsters skaidro, ka, apvienojot vulkānisko iežu mozaīku visā Ziemeļatlantijas reģionā, viņi varēja pārvērtēt šī globāli nozīmīgā vulkāniskā notikuma apjomu un secināt, ka tas patiesībā norisinājies daudz īsākā laikposmā.
Daba veidojusi kolonnas, kad karstā magma pacēlusies caur zemes garozas plaisām. Lavai atdziestot un saraujoties, radies spriegums, kas iežus sadalījis galvenokārt sešstūrainās kolonnās, lai gan dažām ir četras, piecas, septiņas vai vairāk malas. Lai arī leģendas par milžu cīņu joprojām valdzina tūristus, zinātniskais skaidrojums šim iespaidīgajam ainavai ir ne mazāk aizraujošs.
