Zinātnieki Baikāla ezera reģionā atklāj senāko zināmo mēra uzliesmojumu — 5500 gadus vecu

Starptautiska zinātnieku komanda žurnālā Nature publicējusi pētījumu par 46 cilvēku atliekām no četrām apbedījumu vietām pie Angaras upes Baikāla ezera reģionā — Ust-Idas-1, Šumilihas, Bratska Kameņa un Serovas. Pētījumu vadīja Eske Villerslevs, tajā piedalījās arī Irkutskas Valsts universitātes un Krievijas Zinātņu akadēmijas speciālisti.

Šie cilvēki, kas dzīvoja apmēram pirms 5500 gadiem, bija mednieki un vācēji — viņi nenodarbojās ar lauksaimniecību un neturēja mājlopus, izņemot suņus. Apbedījumu vietas atradās līdz 340 kilometriem viena no otras, tomēr apglabātajiem bija kopīgi senči, kas liecina par kontaktiem gar upes krastiem.

Ģenētiķi zobu audos atklāja baktērijas Yersinia pestis, kas izraisa mēri, pēdas 18 no 46 pētītajiem cilvēkiem. Ust-Idā, lielākajā apbedījumu vietā, inficēti bija trešdaļa apbedīto. Daudzi mirušie bija radinieki, un neparasti augsts bija bērnu un pusaudžu mirstības rādītājs — vienā kapā atrastas trīs radniecīgas meitenes, kuru visu zobos konstatēta mēra DNS.

Kauli neuzrādīja vardarbības pēdas, un citu nāves iemeslu praktiski nebija. Kopā ar līdzīgām baktēriju genomu secībām un vienlaicīgiem apbedīšanas datumiem tas liek pētniekiem secināt, ka notikusi mēra uzliesmojuma epidēmija, nevis izolēti gadījumi.

Atrastajam celmam trūka gēna, kas vēlākām mēra formām palīdzēja efektīvi izplatīties ar blusu kodumiem, tāpēc infekcija izplatījusies citādi — iespējams, pārnesta no murkšķiem medību vai gaļas apstrādes laikā, tad tālāk no cilvēka uz cilvēku.

Atklājums ir nozīmīgs, jo parasti epidēmijas tiek saistītas ar pāreju uz lauksaimniecību un ciešāku dzīvošanu kopā. Taču Baikāla medniekiem un vācējiem nebija pastāvīgu apmetņu vai mājlopu, un mēris tomēr izplatījās nelielās ģimeņu grupās.