Zinātnieki: cilvēks teorētiski varētu nodzīvot līdz pat 190 gadiem
Jauns pētījums liecina, ka pēc noteikta modeļa cilvēka mūža ilgums teorētiski varētu sasniegt pat gandrīz 190 gadus, ja tiktu novērsti visi novecošanas faktori, izņemot vienu — somatiskās mutācijas. Pētnieki uzsver, ka reālā dzīvē tas pagaidām nav sasniedzams.
Pētnieki ir mēģinājuši noskaidrot, cik ilgi cilvēks teorētiski varētu dzīvot, ja medicīna spētu novērst visus novecošanas mehānismus, izņemot vienu — tā sauktās somatiskās mutācijas. Par pētījumu vēsta portāls Metro.co.uk.
Somatiskās mutācijas ir sīkas kļūdas, kas rodas DNS ikreiz, kad šūna dalās. Vairums no tām ir nekaitīgas, taču dažas var izraisīt vēzi. Laika gaitā šīs mutācijas uzkrājas un sāk traucēt šūnu darbību, kas galarezultātā noved pie orgānu darbības traucējumiem un nāves.
Modelis rāda pārsteidzošu skaitli
Pētījuma autors doktors Krukovs skaidro, ka viņu izstrādātais modelis ļauj novērtēt, kā somatisko mutāciju uzkrāšanās ietekmē mūža ilgumu, pakāpeniski izsīkstot šūnu resursiem dažādos audos. Ja visi pārējie novecošanas faktori tiktu novērsti vai kļūtu ārstējami, vidējais cilvēka mūža ilgums, atkarībā no izmantotā modeļa, varētu sasniegt no 146 līdz pat 194 gadiem.
Tas liecina, ka, lai gan somatiskās mutācijas pašas par sevi ir salīdzinoši vājš novecošanas cēlonis, kombinācijā ar citiem faktoriem tās var kļūt izšķirošas.
Ne visi orgāni noveco vienādi
Pētnieki tomēr brīdina, ka tuvākajā laikā cilvēki nesāks dzīvot 190 gadus, jo dažādi orgāni novecošanai pretojas dažādi. Piemēram, ādas un aknu šūnas pastāvīgi tiek atjaunotas ar jaunām šūnām, tāpēc tās var darboties ilgāk. Turpretī sirds un smadzeņu šūnas lielākoties netiek aizstātas, tāpēc tajās mutācijas turpina uzkrāties visu dzīvi, ierobežojot kopējo mūža ilgumu.
Pētījums tādējādi norāda gan uz teorētisku cilvēka mūža ilguma robežu, gan izslēdz iespēju sasniegt pilnīgu nemirstību, jo somatiskās mutācijas ir process, ko pilnībā novērst nav iespējams.
