Zinātnieki izstrādā "gudrās" nanodaļiņas, kas mRNS terapiju piegādā tieši audzējam
Austrālijas pētnieki radījuši nanodaļiņas, kas spēj precīzi nogādāt mRNS terapiju audzēja imūnšūnās, liekot tām atkal cīnīties pret vēzi. Pelēm veiktie testi liecina, ka metode palēnina audzēja augšanu un neradīja redzamu kaitējumu citiem orgāniem.
Adelaides universitātes pētnieku grupa profesores Čunsjas Džao vadībā izstrādājusi jaunu metodi, kā apiet vienu no lielākajiem vēža imūnterapijas šķēršļiem — audzēja spēju "atbruņot" imūnās šūnas, kurām būtu jācīnās pret vēzi. Pētījums publicēts žurnālā "Science Advances".
Metodes mērķis ir tā sauktie audzēja-saistītie makrofāgi — imūnās šūnas, kuras vēzis pārprogrammē tā, lai tās kavētu T šūnu, vienu no galvenajiem organisma ieročiem pret vēzi, nokļūšanu audzējā un darbību. Pētnieki izmantoja mRNS terapiju, kas satur instrukcijas olbaltumvielas CXCL9 ražošanai — ķīmiska signāla, kas piesaista T šūnas.
Precīza piegāde
Lai mRNS nonāktu tieši audzēja vietā un neradītu risku pārmērīgi aktivizēt imūnsistēmu visā organismā, pētnieki izstrādāja tā sauktās "gudrās" nanodaļiņas. Tāpat kā parastā mRNS terapijā, arī šeit molekula tiek ietverta taukveida apvalkā, taču ar pievienotu mehānismu — antivielām, kas piesaistās olbaltumvielai TREM2 uz audzēja makrofāgu virsmas. Tas ļauj terapijai iedarboties tikai uz tām šūnām, kurām nepieciešama pārprogrammēšana. Nanodaļiņas papildus saturēja arī zāles resikvimodu, kas stimulē noteiktus imūnsistēmas ceļus.
Laboratorijas testos iepriekš pasīvie makrofāgi sāka ražot CXCL9 un citus aktīva imūno stāvokļa marķierus — olbaltumvielas NOS2 ekspresija pieauga 89,5 reizes, savukārt imūnsupresīvā stāvokļa pazīmes samazinājās.
Rezultāti pelēm
Pēc trim devām pelēm ar agresīvu krūts vēzi audzēja augšana palēninājās, CXCL9 koncentrācija bija aptuveni četras reizes augstāka nekā kontroles grupā, un tika konstatēta T šūnu aktivitāte. Makrofāgu ar imūnsupresīvām īpašībām īpatsvars samazinājās par 63 procentiem.
Apvienojot jauno terapiju ar jau lietotiem imūnās kontroles punktu inhibitoriem, audzēja lielums papildus nesamazinājās, taču tika novērotas nozīmīgas izmaiņas imūnsistēmā — pieauga dažādu T šūnu veidu skaits audzējos un tuvējos limfmezglos, kas var liecināt par ilgstošāku imūnreakciju. Negatīva ietekme uz citiem orgāniem netika konstatēta.
Pētnieki uzsver, ka tas ir svarīgs pierādījums metodes principiālai darbībai, taču pirms klīniskajiem testiem ar cilvēkiem nepieciešami vēl daudzi papildu drošības pētījumi.
