Zinātnieki: labas sarunas pazīme ir «rozā troksnis»
ASV Dārtmutas koledžas pētnieki atklājuši, ka patīkamākas un tuvākas sarunas raksturo t. s. rozā troksnis – līdzsvars starp stabilitāti un pārmaiņām. Pētījums publicēts žurnālā Science Advances.
Pētnieki ASV Ņūhempšīras štata Dārtmutas koledžā secinājuši, ka sarunas kvalitāti var raksturot ar «rozā troksni» – jēdzienu, ko parasti izmanto fiziķi. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Science Advances, un tie palīdz izskaidrot, kas padara sarunu patīkamu.
Kas ir rozā troksnis
Pētījuma pirmā autore Keitrina O'Nella skaidro, ka fizikā rozā troksni apraksta kā stāvokli uz haosa robežas: sistēma var noturēties stabilā punktā, taču neiestrēgst tajā uz visiem laikiem. Sarunā tas nozīmē, ka tēmā var uzkavēties pietiekami ilgi, lai labāk iepazītu citam citu un izprastu jautājumu, bet nepalikt tajā, kad tā kļūst garlaicīga.
Pētnieki salīdzina trīs sarunu veidus. Baltais troksnis rodas, ja cilvēki neseko tam, kas tikko pateikts: saruna lēkā no vienas tēmas uz otru vai to dominē cilvēks, kas neņem vērā otra atbildes. Sarkanais troksnis rodas, kad sarunu biedri atkārto cits cita valodu un iestrēgst vienā tēmā. Rozā troksnis ir vidusceļš, kur tēmu izpēte mijas ar jaunu ideju ieviešanu.
Kā pētīja
Zinātnieki ar mākslīgā intelekta programmu MPNet izvērtēja katru sarunas replikas pagriezienu pēc 768 kritērijiem, tostarp nozīmes, toņa un konteksta. Analizēja vairāk nekā 1000 sarunu starp svešiniekiem, kuri pēc tam atbildēja uz jautājumiem. Sarunas ar vairāk rozā trokšņa cilvēkiem šķita patīkamākas, viņi vēlējās turpināt sarunu un izjuta ciešāku saikni.
Līdzīgu efektu konstatēja arī draugu sarunās par viņu veidojošo pieredzi. Ātro randiņu sarunās lielāks rozā trokšņa īpatsvars paredzēja, kuri pāri satiksies otro reizi.
Pētnieki analizēja arī divu vadītāju podkāstus: to sarunu «rozā» īpašība pieauga pirmo 50 epizožu laikā, un O'Nella uzskata, ka šo prasmi var apgūt.
Piesardzīgs vērtējums
Londonas Ekonomikas augstskolas sarunu analīzes profesore Elizabete Stoka atzinīgi vērtēja atteikšanos no pieņēmuma, ka lielāka līdzība nozīmē labāku sarunu. Vienlaikus viņa norādīja, ka jautājums par sarunas patīkamību var palaist garām būtību, jo daudzas dzīvē svarīgākās sarunas nav patīkamas.
