pirmdiena, 2026. gada 14. septembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

TehnoloģijasPublicēts: 2026. gada 14. septembris 20:49

Zinātnieki: Velna bultu akmeņi vesti 18 kilometrus, nevis no tuvākā avota

Jauns pētījums atklāj, ka Velna bultu megalītiskā pieminekļa akmeņi Anglijā senatnē transportēti no Brimhamas klintīm 18 kilometru attālumā, nevis no tuvākā domātā avota. Atklājums liecina par apzinātu izvēli un nozīmīgu inženiertehnisku piepūli.

Foto: Ars Technica

Pētnieku grupa Klarka vadībā veikusi jaunu ģeoloģisko analīzi trim Velna bultu (Devil's Arrows) akmens pieminekļa monolītiem, kā arī saistītajiem Kaujas krusta (Battle Cross) un Peg Bridge akmeņiem. Paraugi tika iegūti, izmantojot līmlenti nelielās, ķērpjiem un sūnām brīvās akmens vietās, un pēc tam analizēti ar skenējošo elektronu mikroskopiju un cirkona un apatīta minerālu izotopu analīzi, lai noteiktu akmeņu ģeoloģisko "pirkstu nospiedumu".

Velna bultas veidotas no rupjgraudaina smilšakmens. Iepriekš par akmeņu iespējamo izcelsmes vietu tika uzskatīti Plumptonas klintis, kas atrodas tuvāk pieminekļa atrašanās vietai. Tomēr jaunā analīze liecina, ka faktiskais avots ir Brimhamas klintis — vieta, kas atrodas ievērojami tālāk nekā līdz šim domāts.

Apzināta izvēle, nevis ērtība

Pētnieki arī izslēdza iespēju, ka akmeņi uz vietu nokļuvuši ledāju darbības rezultātā, balstoties uz reģiona ledus plūsmas rekonstrukcijām. Tas nozīmē, ka akmeņus uz vietas apzināti transportējuši aizvēsturiskie celtnieki.

Klarks norādīja, ka akmeņi nav vienkārši ņemti no tuvākā pieejamā avota, bet apzināti izvēlēti no grūti pieejamas ainavas 18 kilometru attālumā. Viņaprāt, to pārvietošanai bijusi nepieciešama nozīmīga plānošana, koordinācija un inženiertehniskas prasmes, kas liecina, ka konkrētajai izcelsmes vietai senatnē bijusi īpaša nozīme.

Akmens ar vairākām dzīvēm

Pētījums arī apstiprināja, ka Kaujas krusta piemineklis izveidots no viena no pazudušajiem Velna bultu akmeņiem. Pētnieki secina, ka akmens atkārtota izmantošana nedzēš tā sākotnējo nozīmi, bet gan pievieno jaunas nodaļas tā "biogrāfijai" — no iezi klints līdz izvēlētam un pārvietotam aizvēsturiskam objektam, tad megalītiskā kompleksa daļai un vēlāk būvakmenim vai robežzīmei. Pētījums publicēts žurnālā Proceedings of the Royal Society A.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā