Zinātnieki: Zemes skābekļa bagātā atmosfēra varētu izzust ātrāk nekā domāts
Japāņu un ASV zinātnieku datormodelēšana liecina, ka Zemes atmosfēra varētu saglabāt augstu skābekļa līmeni vēl aptuveni miljardu gadu, pēc tam sekojot straujai deoksigenācijai. Pētījums publicēts žurnālā "Nature Geoscience".
Zinātnieki, izmantojot sarežģītu datormodelēšanu, mēģinājuši prognozēt, cik ilgi Zemes atmosfēra vēl saglabās augstu skābekļa saturu, ziņo BBC izdevums "Sky at Night Magazine". Pētījuma rezultāti liecina, ka šis process varētu turpināties vēl aptuveni miljardu gadu.
Modeli izveidoja Toho universitātes asociētais profesors Kazumi Ozaki un Džordžijas Tehnoloģiju institūta asociētais profesors Kristofers Reinhards, ņemot vērā gan planētas klimatu, gan bioķīmiskos procesus. Lai iegūtu precīzāku ainu, tika veiktas vairāk nekā 400 000 simulāciju, katru reizi mainot dažādus modeļa parametrus. Pētījums publicēts žurnālā "Nature Geoscience".
Kas notiks pēc miljarda gadiem
Zinātnieku prognozes liecina, ka pēc šī perioda uz Zemes varētu sākties strauja deoksigenācija — straujš skābekļa līmeņa kritums atmosfērā. Rezultātā atmosfēras sastāvs kļūtu līdzīgs tam, kāds pastāvēja pirms lielā oksidācijas notikuma aptuveni pirms 2,5 miljardiem gadu.
Ozaki skaidroja, ka pēc ievērojamas deoksigenācijas atmosfērā pieaugtu metāna daudzums, samazinātos oglekļa dioksīda līmenis un izzustu ozona slānis. Šādos apstākļos Zemes sistēma, visticamāk, kļūtu par vidi, kurā dominē anaerobās jeb bezskābekļa dzīvības formas. Zinātnieki gan uzsver, ka procesus, kas norisināsies nākamā miljarda gadu laikā, nav iespējams paredzēt ar pilnīgu precizitāti.
Pētnieki no vairākiem iespējamiem nākotnes scenārijiem, kas varētu padarīt Zemi neapdzīvojamu — klimata pārmaiņām, augošam CO2 līmenim, asteroīda triecienam vai Saules spilgtuma pieaugumam —, par vienu no ticamākajiem uzskata tieši skābekļa bagātās atmosfēras zudumu.
Skābekļa vēsture uz Zemes
Pētījums atgādina, ka pašreizējais atmosfēras sastāvs, kur skābeklis veido aptuveni piekto daļu, nav bijis nemainīgs visā planētas vēsturē. Agrīnajā periodā brīvā skābekļa atmosfērā bija ļoti maz. Situācija mainījās pirms aptuveni 2,4–2,5 miljardiem gadu, kad norisinājās tā sauktais lielais oksidācijas notikums, kura laikā skābekļa daudzums atmosfērā un okeānos strauji pieauga. To saista ar skābekli ražojošas fotosintēzes attīstību mikroorganismos, kas pakāpeniski mainīja planētas ķīmisko vidi un radīja priekšnoteikumus sarežģītāku dzīvības formu rašanās.
