Zviedrijā pēc Brexit atceltas uzturēšanās tiesības vairākiem gados vecākiem britiem
Zviedrijā vairāki britu pilsoņi, kas valstī dzīvojuši desmitiem gadu, saskaras ar izraidīšanas rīkojumiem, jo novēloti iesnieguši pieteikumu uzturēšanās tiesību saglabāšanai pēc Brexit. Kritiķi norāda, ka Zviedrijas migrācijas iestādes piemēro daudz stingrākus kritērijus nekā citas ES valstis.
Vairāki gados vecāki Lielbritānijas pilsoņi, kas Zviedrijā nodzīvojuši desmitiem gadu, saņēmuši izraidīšanas rīkojumus, jo laikus nav pieteikušies uzturēšanās statusa saglabāšanai pēc Brexit. Starp skartajiem ir 74 gadus vecs vīrietis ar demenci un Parkinsona slimības simptomiem, kas jau 25 gadus dzīvo Zviedrijā un šobrīd atrodas pilna laika aprūpē. Zviedrijas migrācijas tiesa nolēma, ka valsts interese regulēt imigrāciju atsver viņa privātās dzīves un iesakņošanās apstākļus, atzīstot izraidīšanu par samērīgu. Līdzīgā situācijā ir 78 gadus veca atraitne, kas Zviedrijā dzīvojusi 21 gadu un nesen zaudējusi apelāciju pret lēmumu pamest valsti četru nedēļu laikā.
Stingrāka pieeja nekā citur ES
Britu kopienas pārstāvības organizācijas "British in Sweden" pārstāvis norāda, ka šāds iznākums nebija Apvienotās Karalistes un ES izstāšanās līguma mērķis. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2024. gadu, no aptuveni 14 000 pieteikumiem uzturēšanās tiesību saglabāšanai Zviedrijā noraidīti 27,5% — trīskārt vairāk nekā jebkurā citā ES dalībvalstī un krietni virs ES vidējā rādītāja, kas ir 3–4%.
Problēmas daļēji saistītas ar to, ka Zviedrija, tāpat kā vēl 12 valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, izvēlējās tā saukto "konstitutīvo" sistēmu, kurā ES pilsoņiem bija jāiesniedz pieteikums uzturēšanās statusa saglabāšanai. Citas valstis, piemēram, Spānija, izmantoja "deklaratīvu" sistēmu, kur pietika ar reģistrēšanos.
Politiskā bezdarbība
Zviedrijas politiķi norāda, ka likumīgi nevar iejaukties migrācijas iestādes lēmumos, kas apgrūtina problēmas risināšanu. Apvienotās Karalistes valdība vairākkārt paudusi bažas par Zviedrijas stingro pieeju, taču situācija gadu gaitā nav mainījusies. Pirms diviem gadiem izraidīšana draudēja arī sievietei ar Alcheimera slimību, kuras lieta tika apturēta un vairs netika izskatīta pēc viņas nāves.
Skartie iedzīvotāji apgalvo, ka pēc Brexit viņiem netika skaidri paskaidrots par nepieciešamību iesniegt pieteikumu. Zviedrijas migrācijas iestāde savukārt norāda, ka nezināšana par prasību pati par sevi netiek uzskatīta par pietiekamu pamatojumu. Līdzīgi gadījumi 2022. gadā tika ziņoti arī Dānijā, taču tur valdība atzina komunikācijas trūkumus un mainīja likumu, dodot britiem papildu iespēju pieteikties uzturēšanās tiesībām.
